Kubas varas institūcijas informējušas Maskavu, ka neļaus lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnai nosēsties Havanas lidostā, ja tajā atradīsies Snoudens.
Kā laikrakstam paskaidrojis ASV Valsts departamentam tuvs informācijas avots, Kuba tiešām bijusi to valstu sarakstā, kuras ASV brīdinājušas, ka jebkādai palīdzībai, kas tiks sniegta Snoudenam, būs negatīvas sekas.
Maskavā rēķinājušies, ka Snoudens, kurš 23.jūnijā ieradies Maskavas Šeremetjevas lidostā, dosies tālāk uz Havanu, laikrakstam pastāstīja informācijas avots Krievijas varas struktūrās. "Gan viņa izraudzītais maršruts [caur Maskavu uz Latīņameriku], gan lūgums pēc palīdzības mums bija pilnīgi negaidīti. Mēs viņu nesaucām," sacīja avots.
Pirms izlidošanas no Honkongas uz Maskavu Snoudens vairākas dienas pavadījis Krievijas ģenerālkonsulātā. Kā skaidroja Krievijas varas struktūrās, uz turieni neviens viņu nebija aicinājis. Viņš pats vērsies ģenerālkonsulātā, paziņojot, ka grasās lūgt patvērumu vienā no Latīņamerikas valstīm, un ir uzrādījis biļeti reisam uz Havanu caur Maskavu.
Jāatgādiina, ka Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā. Viņš ir pametis Maskavas Šeremetjevas lidostu, un viņa atrašanās vieta tiek turēta noslēpumā.
ASV vēlas tiesāt Snoudenu par slepenu dokumentu nopludināšanu. Varasiestādes viņam izvirzījušas apsūdzības spiegošanā un citos noziegumos. Snoudens nodeva britu laikrakstam The Guardian informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.