reses konferencē Parīzē Matiss sacīja, ka "darbi runā visskaļāk", piebilstot, ka Vašingtonas rīcība ir nodemonstrējusi, ka tās uzticība transatlantiskajai aliansei ir tēraudcieta.
Viņš uzsvēra, ka ASV likumdevēji nav samazinājuši militāros izdevumus Eiropā "ne par centu", tā vietā turpinot saglabāt augstākos ieguldījumu līmeņus kopš 1989.gada, kad krita Berlīnes mūris.
Vairākas NATO valstis ir nobažījušās par Trampa uzticību NATO un viņa atkārtoto kritiku Eiropas sabiedrotajiem par nepietiekamu ieguldījumu aizsardzībā. Sevišķi asi Tramps kritizējis Vāciju.
Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī, stāvot blakus Matisam Francijas Aizsardzības ministrijā, sacīja, ka "Eiropa nav daļa no problēmas, bet daļa no risinājuma".
"Savienotās Valstis izvirza sloga pārdalīšanu par prioritāti. Tā ir arī Francijas prioritāte," paziņoja ministre, piebilstot, ka runa ir par visas alianses darbības uzlabošanu.
ASV amatpersonas ir uzsvērušas, ka Vašingtona pilnībā atbalsta NATO, neskatoties uz Trampa komentāriem, kas satraukuši vairākas dalībvalstis.
Tramps pirms stāšanās prezidenta amatā nodēvēja NATO par novecojušo organizāciju un pēc pērnā gada jūlijā notikušā samita apšaubīja, vai ASV ievēros NATO aizsardzības principu alianses jaunākās dalībvalsts Melnkalnes gadījumā.