"Artemis II" paredz nosūtīt lidojumā gar Mēnesi kosmosa kuģi ar astronautiem, bet "Artemis III" - nosūtīt uz Mēnesi astronautus, tai skaitā vismaz vienu sievieti. Sākotnēji bija plānots, ka "Artemis II" startēs šī gada novembrī, bet "Artemis III" - 2025.gada decembrī.
Janvārī NASA paziņoja, ka "Artemis II" startēs agrākais 2025.gada septembrī, bet "Artemis III" misija - 2026.gada septembrī. Tagad pārvalde pavēstīja, ka "Artemis II" startēs 2026.gada aprīlī, bet "Artemis III" - 2027.gada vidū.
Misiju "Artemis I" NASA īstenoja 2022.gadā, nosūtot uz Mēnesi bezpilota kosmosa kuģi. Arī šī misija pirms tam tika vairākkārt atlikta.
Komandas, kas pārbaudīja "Artemis I" datus, atklāja, ka kapsulas "Orion" karstuma vairogs ir negaidīti sabojājies. Bija arī radušās problēmas ar kapsulas elektriskajām un dzīvības nodrošināšanas sistēmām.
"Mums izdevās no jauna radīt šo problēmu šeit uz Zemes, un tagad mēs zinām tās pamatcēloni," preses konferencē paziņoja NASA administrators Bils Nelsons, piebilstot, ka NASA ir izstrādājusi turpmāko rīcības plānu.
Viņš uzsvēra, ka astronautu drošība vienmēr ir prioritāte.
Paralēli problēmām ar "Orion" NASA arī gaida, kad kompānija "SpaceX" pabeigs modificētu raķetes "Starship" prototipa versiju, ko varētu izmantot Mēness misijās. Vēl nav pabeigti arī astronautu skafandri, kurus izstrādā uzņēmums "Axiom".
Eksperti prognozē, ka pēc Donalda Trampa stāšanās prezidenta amatā NASA plānos var tikt izdarītas lielas izmaiņas, iespējams, var pat tikt pieņemts lēmums atteikties no Mēness misijām un koncentrēties uz Marsu.