Zonde OSIRIS-REx uz Bennu startēja 2016.gadā, uzsākot septiņu gadu misiju Saules sistēmas pirmsākumu noskaidrošanai.
Kā pavēstīja OSIRIS-REx projekta direktora vietnieks Maiks Moro, zonde ar asteroīda virsmu būs saskarsmē aptuveni piecas līdz desmit sekundes un tai jāsavāc vismaz 60 grami materiālu.
OSIRIS-REx (Origins, Spectral Interpretation, Resource Identification, Security-Regolith Explorer) 2023.gadā ar iegūtajiem paraugiem atgriezīsies uz Zemes.
Bennu ir Zemei tuvs asteroīds ar apmēram 490 metru diametru.
Bennu tika izraudzīts izpētei no apmēram 500 tūkstošiem asteroīdu Saules sistēmā tāpēc, ka tas riņķo orbītā tuvu Zemes trajektorijai ap Sauli, tā lielums ir piemērots zinātniskai izpētei, un tas ir viens no vecākajiem NASA zināmajiem asteroīdiem.
Bennu tika atklāts 1999.gadā. NASA uzskata to par vienu no bīstamākajiem zināmajiem asteroīdiem, jo 2135.gadā tas var bīstami pietuvoties Zemei.
Varbūtība, ka Bennu sadurtos ar Zemi, ir 1:2700. Ja tas notiktu, trieciens būtu apmēram 80 000 reižu spēcīgāks par atombumbu, kas Otrā pasaules kara beigās sagrāva Japānas pilsētu Hirosimu.