1793. gadā, kad tika ieviesta viena centa monēta, par peniju varēja nopirkt cepumu, sveci vai konfekti. Tagad lielākā daļa šo monētu tiek samestas bezvērtīgo monētu uzkrāšanas burkās, un katras monētas izkalšana izmaksā 3,7 centus.
Par ASV banknošu un monētu izlaišanu atbildīgā ASV Finanšu ministrijas amatpersona Brendons Bīčs trešdien ASV monētu kaltuvē Filadelfijā, nospiežot pogu pēdējā penija izkalšanai, teica: «Dievs, svētī Ameriku, un mēs ietaupīsim nodokļu maksātājiem 56 miljonus dolāru!»
Viņš arī pastāstīja žurnālistiem, ka pirms tam pēdējā monēta, kuras kalšana ASV tika pārtraukta, bija puscents 1875. gadā.
Pašlaik ASV apgrozībā vēl atrodas miljardiem peniju, un tie turpinās būt legāls maksāšanas līdzeklis, taču jauni vairs netiks kalti.
ASV prezidents Donalds Tramps februārī paziņoja, ka devis rīkojumu Finanšu ministrijai pārtraukt peniju kalšanu. «Pārāk ilgi Savienotās Valstis kalušas penijus, katram izmaksājot vairāk nekā divus centus. Tas ir tik izšķērdīgi!» D. Tramps ierakstīja savā vēstījumā vietnē Truth Social.
ASV monētu kaltuve paziņojusi, ka zaudējumus rada arī piecu centu monētu (niķeļu) kalšana, kas katra izmaksājot gandrīz 14 centu.