Kā liecina izskanējusī informācija, vēstnieks vērsies pie Savienotajām Valstīm, lūdzot nepieļaut, ka pēc Al Qaeda līdera Osamas bin Ladena nogalināšanas šā gada maijā varu Pakistānā pārņem armija. Pats Hakani viņam veltītos pārmetumus noliedz.
Šis skandāls vēl vairāk saasinājis jau tā saspringtās attiecības Pakistānas civilo un militāro līderu starpā.
Hakani šonedēļ tika izsaukts uz Islamabadu un pēc tikšanās ar valsts augstākajiem civilajiem līderiem, armijas un izlūkdienestu vadību piedāvāja atkāpties no amata. Valsts televīzija ziņo, ka viņa atkāpšanās esot pieņemta.
Kā pavēstīja Pakistānas premjerministra pārstāvis, šajā lietā iesaistītajām personām izmeklēšanas gaitā tiks sniegta "pietiekama un godīga iespēja" izklāstīt savu nostāju.
Lai gan Hakani noliedz, ka slepenā dokumentā būtu vērsies pēc ASV palīdzības, bijušais ASV spēku augstākais komandieris admirālis Maikls Mallens gan apstiprina, ka šāds dokuments saņemts. Viņš arī uzsver, ka nav tam pievērsis uzmanību un nav arī uz to reaģējis.
Šī lieta atklātībā nonāca, pateicoties laikrakstā Financial Times 10.oktobrī publicētajam pakistāniešu izcelsmes amerikāņu uzņēmēja Mansūra Idžaza rakstam.
Tajā viņš apgalvo, ka Pakistānas prezidents Asifs Ali Zardari pēc bin Ladena nogalināšanas piedāvājis nomainīt valsts armijas vadību un pārraut visas saiknes ar kaujinieku grupējumiem.
Raksta autors arī atklāj, ka Pakistānas izlūkdienestā tikšot izveidota jauna vienība, kas pārņems uzdevumu uzturēt attiecības ar talibiem. "Tas ievērojami uzlabos attiecības ar Afganistānu," prognozē Idžazs.
Savukārt nedēļas nogalē raksta autors visu vainu novēla uz Hakani. "Dokumenta saturs ir pilnīgs viņa darbs," apgalvoja Idžazs. Šis skandāls Pakistānas medijos ar jaunu sparu uzjundījis jautājumus par armijas un ASV lomu Pakistānas politikā.
Tikmēr novērotāji skaidro, ka Idžaza raksts ataino situāciju, kā Zardari valdība cenšas nepieļaut militāro apvērsumu un lūdz ASV palīdzību.