Kārtējā dramatiskā attiecību saasināšanās starp Indiju un Pakistānu (iepriekšējā šāda situācija tika piedzīvota 2019. gadā, bet kopumā attiecību krīzes atkārtojas ar apskaužamu regularitāti, vidēji ik pa pieciem līdz sešiem gadiem) sākās šā gada aprīļa otrajā pusē, kad netālu no Indijas Džammu un Kašmīras štata nozīmīgas kūrortpilsētas Pahalgāmas islāmistu teroristi uzbruka tūristu grupai, nogalinot 26, bet ievainojot vēl vairāk nekā 30 cilvēku. Gandrīz visi nogalinātie un ievainotie bija Indijas pilsoņi, jo Pahalgāma un tās apkārtne ir ļoti iecienīts tieši vietējo ceļotāju galamērķis. Īpaši arī vērts uzsvērt, ka uzbrucēji vērsās tieši pret ceļotājiem nemusulmaņiem. Ikviens, kurš spēja apliecināt savu piederību islāmam, noskaitot īsu lūgšanu, tika atbrīvots. Vienīgais uzbrukumā bojā gājušais musulmanis bija vietējais gids, kurš centās aizstāvēt ceļotājus.
Indija uz šādiem teroristu uzbrukumiem tradicionāli reaģē ļoti asi, jo uzskata, ka islāmistu radikāļus atbalsta Pakistānas valdība, tostarp ļaujot netraucēti pastāvēt dažādu radikālo kustību kaujinieku apmācību nometnēm. Arī šoreiz tā rīkojās paredzami – apsūdzēja Pakistānas varasiestādes terorisma atbalstīšanā, un dažas dienas vēlāk notika aviācijas triecieni pa islāmistu nometnēm Pakistānas teritorijā. Apmaiņa ar artilērijas un raķešu apšaudēm, aviācijas triecieniem, kā arī, protams, ārkārtīgi kareivīgiem abu pušu izteikumiem noslēdzās tikai 10. maijā, kad prognozējami tika paziņots par pamiera noslēgšanu.
Līdzīgi kā iepriekšējā attiecību saasināšanās reizē 2019. gadā, arī šoreiz par pamiera panākšanu paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, uzsverot ASV kā starpnieka lomu. Lai gan saskaņā ar medijos vēstīto būtisku lomu šoreiz spēlējušas arī Saūda Arābija un Turcija, ASV tiešām aktīvi iesaistījās diplomātiskajos centienos iespējami ātrāk atjaunot iepriekšējo attiecību stāvokli – ne tikai iestājoties pret asinsizliešanu un atsaucoties uz iespējamajiem kodolkara draudiem, bet arī tāpēc, ka ASV uzskata Indiju par savu galveno sabiedroto reģionālajā koalīcijā pret Ķīnu un absolūti nav ieinteresētas, lai Ņūdeli tērētu spēkus un resursus konfrontācijai ar Islāmābādu. Vai kāda loma šajā ziņā bija arī tam, ka terorakts notika laikā, kad vizītē Indijā bija ieradies ASV viceprezidents Dž. D. Venss, nav zināms, lai gan plašsaziņas līdzekļos atrodami mēģinājumi šos abus notikumus sasaistīt.
BRITU INDIJAS SADALĪŠANA
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 16. - 22. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!