Viņa atzinusi, ka šobrīd Lietuvas galvenais uzdevums ir ierobežot potenciālos turpmākos finansiālos zaudējumus un kaitējumu savai reputācijai, bet vienlaikus uzsvērusi, ka iespējamā dzelzceļa uzņēmuma sadalīšana, nošķirot darbības jomas, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nebūtu labs risinājums.
Pēc Grībauskaites teiktā, tagadējā Lietuvas valdība un Lietuvos geležinkeliai vadība izturējušās pārlieku pasīvi, gaidot EK atbildi uz uzņēmuma iesniegtajiem priekšlikumiem.
"Diemžēl mēs redzam, ka arī šī valdība nesteidzas meklēt risinājumus, bet tie būs vajadzīgi. Mēģināt noliegt, izvairīties, kā to darīja iepriekšējā valdība, klaji melot, ka viss kārtībā, viss tiek darīts un viss būs labi - to mēs noteikti vairs nevaram atļauties," viņa paziņojusi.
Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere otrdien Viļņā izteicās, ka Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma problēmu var atrisināt tā atjaunošana, bet, runājot par citiem iespējamajiem risinājumiem, minēja Lietuvas geležinkeliai darbības jomu nošķiršanu, norādīdama, ka tā nav obligāta prasība problēmas atrisināšanai, bet viens no variantiem.
Pēc komisāres sacītā, risinājumus kopā ar Lietuvas valdību un Lietuvos geležinkeliai vadību mēģināts atrast jau kopš 2015.gada, pārrunājot arī šo variantu, tomēr, nespējot vienoties par Eiropas Komisijai pieņemamām, pietiekami stingrām Lietuvas puses saistībām, ticis pieņemts lēmums noteikt naudassodu.
Iepriekšējais Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs pērn maijā atzina, ka Lietuvai piedāvāts izvēlēties starp iespējām samaksāt naudassodu, kura apmēri tobrīd nebija zināmi, vai arī dzelzceļa uzņēmumā atsevišķi nodalīt infrastruktūras pārvaldīšanu un kravu un pasažieru pārvadāšanu.
Pašreizējais ministrs Roks Masjulis pagājušajā nedēļā izteicās, ka viņa valdībai, kura sāka darbu pagājušā gada nogalē, nav bijis nedz laika, nedz iespēju novērst EK sodu valsts dzelzceļa uzņēmumam. Arī Lietuvos geležinkeliai tagadējais vadītājs Mants Bartuška, kas šai amatā stājās decembrī, sacījis, ka kopš tā laika nav bijis daudz sarunu ar EK par Reņģes posma problēmu, bet par uzņēmuma pārvaldības modeli gan ticis diskutēts.
Vestagere norādīja, ka Lietuvai "līdz pat pēdējai minūtei" bijusi iespēja novērst naudassodu un EK bijusi atvērta Lietuvas piedāvājumiem, taču nav jutusi, ka Lietuva "grib vai var atrisināt problēmu". Komisāre arī piebilda, ka nevar konkrētāk runāt par Lietuvai piedāvātajiem risinājumiem, bet uzsvēra, ka darbības jomu nošķiršana būtu palīdzējusi novērst konkurences pārkāpumus nākotnē.
Savukārt Bartuška ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka pēdējais piedāvājums Eiropas Komisijai nosūtīts marta beigās un tajā, atšķirībā no iepriekšējām reizēm, pieļauta arī iespēja atjaunot noārdīto sliežu ceļa posmu un veikt uzņēmumā "zināmas strukturālas pārmaiņas". Nākamajā tikšanās reizē septembrī bijis noprotams, ka EK lēmumu jau pieņēmusi un vairs nerunā par variantiem.
Prezidente šo nostāju vērtējusi kritiski. "Tikai nosūtīt vēstuli marta beigās un vēlāk vairs nesazināties ar komisāri, bet tikai pasīvi gaidīt atbildi - to nedrīkstēja atļauties, un nu jau vairs nekas nav labojams. Varam vienīgi mēģināt ierobežot iespējamo papildu kaitējumu reputācijai un finansiālos zaudējumus," viņa spriedusi.
Grībauskaite uzsvērusi, ka tagad jārīkojas ātri, lai nebūtu jāmaksā kavējuma nauda un lai nebūtu vajadzīgi pārlieku lieli izdevumi advokātiem, taču nav teikusi, vai EK lēmumu būtu jāpārsūdz Eiropas Savienības tiesai, - par to jālemj valdībai.
"Domāju, ka uzņēmuma sadalīšana mūsu ģeopolitiskajā situācijā būtu pretrunā ar nacionālās drošības interesēm, un to mēs visi - gan es, gan ministrs - mēģinājām paskaidroti komisārei. [Izārdīto sliežu ceļa posmu uz] Reņģi acīmredzot vajadzēs atjaunot un no tā mēs neizvairīsimies. Runājot par naudassodu - EK to samazināt vairs nevar, tas iespējams, vienīgi apstrīdot pašu aprēķinu modeli un formu tiesās. Kādu variantu izvēlēsies valdība - redzēsim," norādījusi Grībauskaite.