Lai gan jaunā valdība tiek saukta par "līdzsvara koalīciju", eksperti paredz, ka starp Reformu partiju un visai prokrievisko Centra partiju drīz varētu rasties plaisas, ko veicinās nesaskaņas izglītības un nepilsoņu politikā.
Gūta mācība
Lai gan valdība krita tikai šogad, tās stabilitāte sašūpojās jau pērnā gada novembrī, kad koalīcijas partijas EKRE priekšsēdētāja vietnieks Marts Helme, kurš tolaik bija iekšlietu ministrs, novembrī radioraidījumā apšaubīja ASV prezidenta vēlēšanu godīgumu, atbalsojot Donalda Trampa retoriku. Taču pēdējais piliens bija janvāra vidū, kad prokuratūra premjerministra Jiri Ratasa Centra partijai noteica aizdomās turamā statusu krimināllietā par ziedojumiem apmaiņā pret aizdevuma piešķiršanu ar atvieglotiem nosacījumiem nekustamā īpašuma attīstītājam Tallinas ostā. Skandālā iesaistītas bija arī ar EKRE saistītas personas.
Prezidente Kersti Kaljulaida aicināja liberālo Reformu partiju, kura 2019. gadā vēlēšanās ieguva lielāko balsu skaitu, veidot jauno valdību, un Kallasa uzreiz paziņoja, ka EKRE netiks aicināta uz sarunām. Igaunijas Ārpolitikas institūta vadītāja Kristī Raika komentēja, ka politiķi ir guvuši mācību par "labējo populistu iesaisti valdībā". Kopumā koalīcijas sarunas bija samērā īsas, un Reformu partija spēja vienoties ar demisionējušā premjera Ratasa Centra partiju par valdības izveidi.
Pirmdien partijas parakstīja sadarbības līgumu, ko igauņu prese raksturo kā "apzināti blāvu", jo reālās diskusijas par valdības prioritātēm vēl tikai notiks. "Pirmais, ko mēs darīsim, – pievērsīsimies veselības krīzei," igauņu sabiedriskajam radio ERR sacīja Kallasa, norādot, ka šī krīze var kļūt par "mēslojumu" nākotnei. "Ir jāiegulda darbs, lai atjaunotu ekonomiku," komentēja Centra partijas līderis Jiri Ratass.
Opozīcijā esošās Sociāldemokrātu partijas līderis Indreks Sārs pirmdien solījis, ka dos jaunajai premjerei "laiku sevi pierādīt".
Sarežģīts brīdis
Centra un Reformu partijas paziņojumā, kas izplatīts pēc vienošanās panākšanas par valdības veidošanu, teikts, ka "tiks veidota valdība, kas efektīvi atrisinās Covid-19 krīzi, attīstīs visus reģionus valstī un saglabās Igauniju kā valsti, kas skatās nākotnē". Aģentūra AFP norāda, ka šī valdība ir vēsturiska, jo līdz ar premjera krēslu sievietes valdībā ieņems arī Finanšu un Ārlietu ministrijas vadību. Laikraksts Postimees raksta, ka kopumā septiņas ministres būs sievietes. "Šķiet, ka abas partijas gribēja sūtīt skaidru signālu, ka tiek pāršķirta jauna lapa, tāpēc arī kabinetā ir daudz jaunu seju," sarunā ar Postimees sacījis politologs Teniss Sārts, norādot, ka otrs iemesls līdz šim mazpazīstamu politiķu piesaistei ir "veterānu" atbrīvošana dalībai šogad paredzētajās reģionālajās vēlēšanās.
Līdzīgi kā citviet, arī Igaunijā globālā pandēmija ir izraisījusi būtiskas ekonomiskās problēmas, kas nu jaunajai valdībai būs jārisina. Tomēr, kā norāda igauņu mediji, jaunajai valdībai šis laiks būs visai sarežģīts, jo EKRE, kas ir trešā populārākā partija valstī, jau paudusi neapmierinātību ar valdības veidošanu.
Arī koalīcijas partijām nebūs viegli atrast kompromisu virknē jautājumu. Piemēram, kā ziņo Postimees, partijas pagājušajā nedēļā nespēja rast kompromisu par nepilsoņu jautājumu, un šī tēma tika "atstāta nākotnei". Līdzīgi ir ar izglītību – Centra partija, kuras elektorātu veido krievvalodīgie, nevēlas pilnīgu pāreju uz mācībām igauņu valodā. Tāpat, kā paziņoja Centra partija, pretēji premjeres partijas vēlmēm netiks lauzts arī sadarbības līgums ar Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija.