Tāda ideja 2015.gada 23.augustā tika izvirzīta Eiropas totalitāro režīmu upuru piemiņas dienai veltītā konferencē Tallinā. Paziņojumu, kurā tika apliecināts atbalsts šai domai, toreiz parakstīja Igaunijas, Latvijas, Lietuvas Polijas, Čehijas, Slovākijas, Ungārijas un Gruzijas tieslietu ministri. Kā norāda laikraksts, Lietuvai noteikta viedokļa šai jautājumā vēl nav.
Mīkola Romera universitātes Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību institūta profesors Justīns Žilinsks uzskata, ka šādas starptautiskas institūcijas izveide drīzāk gan būtu simbolisks solis vēsturiskās atmiņas nostiprināšanai un diezin vai palīdzētu reāli saukt pie atbildības komunistisko represiju vaininiekus, kuru - vismaz Lietuvā - vairs tikpat kā nav starp dzīvajiem.
Iespējamā Lietuvas attieksme pret starptautisku sadarbību komunistisko režīmu noziegumu izmeklēšanā pārrunāta valdības apspriedē pēc tagadējās tieslietu ministres Mildas Vaiņutes iniciatīvas, jo Igaunijas Tieslietu ministrija aicinājusi Lietuvu sākt konsultācijas par šo jautājumu.
Paziņojumā, ko astoņu valstu tieslietu ministri pirms pusotra gada parakstīja Tallinā, cita starpā bija izteikta apņemšanās izveidot kopīgu ekspertu darba grupu.
Kā norādījis Tieslietu ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļas padomnieks Audris Kutrevičs, Lietuva savu nostāju vēl nav noformulējusi - tā vēl tikai tiek saskaņota. Viedokli vēl nav paudušas arī citas valstis, kas toreiz Tallinā atbalstīja šādas institūcijas izveidi.
Lietuvas Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Egidijs Vareiķis ideju par komunisma noziegumu tribunāla vai līdzīgas institūcijas nepieciešamību atbalsta. "Komunisma noziegumi tiešām vēl nav atmaskoti. Nacisma noziegumus pēta dažādas starptautiskās organizācijas, genocīdu Āfrikā un bijušajā Dienvidslāvijā izmeklē starptautiskie tribunāli, bet komunisma noziegumi it kā paliek malā," viņš atzinis.
Vareiķis piebildis, ka no komunistiskā režīma noziegumiem savulaik cietusi arī viņa ģimene, bet viņam pašam līdz pat šim laikam nav zināma visa patiesība. "Dzīvot man tas netraucē, bet uzzināt es gribētu - ne tādēļ, lai kādam atriebtos, bet vienkārši tādēļ, lai uzzinātu patiesību," sacījis Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts.
Tikmēr liberālis Arūns Gelūns, kas darbojas Seima okupācijas režīmos cietušo personu un pretošanās dalībnieku tiesību komisijā, izteicis šaubas, vai tādas institūcijas dibināšanai šobrīd ir īstais laiks.
"Pēc Otrā pasaules kara līdz pat Aukstā kara beigām Eiropā, tāpat kā visā pasaulē, notikušas ļoti lielas pārmaiņas. Komunistiskā Padomju Savienība kā ar milzīgu veltni pārbrauca pāri daudzām valstīm - šausmīgas represijas un politiskas prāvas bija parasta parādība, tādēļ darba šādam tribunālam netrūktu. Taču diez vai pašlaik, kad Krievija žvadzina ieročus, vēsturiski būtu īstais brīdis veidot tādu institūciju," viņš spriedis.
Tomēr deputāts atzinis, ka ir svarīgi paturēt prātā pagātni, apzināties noteiktas sabiedrības attīstības likumsakarības un izprast, kas toreiz noticis. Viņaprāt, komunistisko noziegumu tribunāls vai līdzīga institūcija varētu nodarboties tieši ar konkrētu datu izpēti un publiskošanu, un īpaši aktuāli tas būtu jaunajai paaudzei, kas pati nav saskārusies ar dzīvi padomju laikā.
Mīkola Romera universitātes profesors Justīns Žilinsks savukārt norādījis, ka šādai starptautiskai institūcijai drīzāk būtu simboliska nozīme. "Cilvēki, kuri īstenoja komunistiskās represijas, vai nu jau ir miruši, vai atrodas uz nāves sliekšņa, tādēļ iespējamība saukt viņus pie atbildības ir niecīga," viņš sacījis.
Žilinsks uzskata, ka tāda institūcija būtu nepieciešama Čehijas un Ungārijas notikumu izmeklēšanai, kamēr Baltijas valstis ieinteresētas staļinisma izpētē. Pēc viņa teiktā, pat izveidojot starptautisku institūciju totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai tas diez vai kaut ko būtisku mainītu. "Reālu iespēju atrisināt vēstures jautājumus nav īpaši daudz. Tos varbūt labāk atstāt vēsturei, varbūt tiesību vēsturei," spriedis profesors. "Tie varētu būt materiāli, no kuriem mācīties, nevis centieni pagātnes problēmas risināt caur politiku".
Viņš atgādinājis, ka 2000.gadā Viļņā rīkota starptautiskā sabiedriskā tribunāla sēde, lai uzklausītu dažādu valstu sabiedrisko organizāciju pārstāvju un atsevišķu personu apsūdzības komunismam, kā arī lieciniekus un ekspertus, apkopotu un izanalizētu dokumentus un izvērtētu no politiskā un juridiskā viedokļa komunistiskās sistēmas represīvo iestāžu darbības sekas.
Toreiz tribunāla tiesnešu kolēģija atzina, ka komunistisko vai okupēto valstu komunistiskās partijas un citas institūcijas uzskatāmas par noziedzīgām organizācijām un to biedri - par noziedzniekiem, ja tie ar savu darbību pildījuši okupantu gribu, izdarot noziegumus pret cilvēci vai nodarījuši fizisku, morālu vai materiālu kaitējumu, pārkāpjot starptautiskās tiesības. Taču, kā izteicies Žilinsks, šobrīd to vairs reti kāds atceras; pēc šā tribunāla izdots daudz dažādu grāmatu par komunisma noziegumiem Lietuvā, bet tās reti kurš lasa.
"Visupirms jāanalizē jau esošie materiāli, jāiepazīstina ar tiem cilvēki, pacietīgi jāstrādā ar viņiem, jāskaidro, jāveido filmas, jāraksta grāmatas par tiem laikiem, nevis jārada jaunas deklarācijas," izteicies profesors.
heh
Ēdelweiss
TrollisJT