"Ir jāveic detalizēts pētījums, kā risināt NATO gaisa telpas aizsardzības problēmas vispār, ne tikai mūsu reģionā vien," viņš sacījis žurnālistiem. "Februārī aizsardzības ministru apspriedē būtu jāparādās šā pētījuma vispārīgam uzmetumam (..), bet jūnijā jau būs stiprāki un konkrētāki priekšlikumi."
Lietuvai šobrīd nav tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu un kaujas uzdevumiem paredzētu lidmašīnu, tai skaitā iznīcinātāju, bet Lietuvas Bruņotie spēki pašlaik iepērk vidēja darbības rādiusa raķetes un tiem jau ir tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Kā izteicies aizsardzības ministrs, ar šīm sistēmām pietiks, lai nodrošinātu tuvo un vidējo pretgaisa aizsardzību.
"Neviena valsts nevar pilnībā nosegt savu gaisa telpu, (..) bet svarīgākais ir atturēšanas faktors. 90% trāpījuma iespēja neļaus pretinieka aviācijai brīvi manevrēt," viņš uzsvēris.
"Pašā Krievijā tikai Maskava ir nosegta pilnībā," Karoblim piebalsojis Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Jons Vītauts Žuks, piebilstot, ka pārējo Krievijas teritoriju paredzēts aizsargāt ar mobilajām pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Pēc Žuka teiktā, Ziemeļatlantijas aliansē šobrīd "visi apzinās pretgaisa aizsardzību kā problēmu, un nākotnē tā tiks risināta".
Karoblis norādījis, ka Lietuva netiecas panākt, lai reģionā tiktu pastāvīgi dislocētas tāla darbības rādiusa pretraķešu vai pretgaisa aizsardzības sistēmas, jo saprot, ka to trūkst visai aliansei.
"Vienkārši vajag, lai šie spēki ierastos, kolīdz tas būs vajadzīgs, un lai atbraukušie karavīri konkrēti zinātu, kur un kas jādara," uzsvēris ministrs.
Lietuva arī grib panākt, lai pašreizējā NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija kļūtu par pretgaisa aizsardzības sistēmas sastāvdaļu. Tas nozīmē, ka šai misijā iesaistītie alianses iznīcinātāji krīzes gadījumā varētu pildīt kaujas uzdevumus.
tač