Ministrs žurnālistiem arī pastāstījis, ka tiek apsvērta iespēja papildu līdzekļus veselības nozarei iegūt, paaugstinot izložu nodokli, jo finansējumu medicīnai nevar palielināt, samazinot to citām nozarēm.
Tikšanās laikā apspriesti mediķu darba samaksas paaugstināšanas plāni, un tagad sarunas turpināsies ministrijā, kur tajās iesaistīsies arī jaunizveidotās Lietuvas mediķu kustības pārstāvji.
Pēc Verīgas teiktā, ministrijā paredzēts spriest par to, kā algām būtu jāpieaug turpmāk.
"Būtu jārunā par rādītājiem, kas ļautu virzīties uz algu paaugstinājumu nākotnē, nepolitizējot veselības sistēmas naudu (..). Ja spēsim atrast tādus rādītājus, kas būtu objektīvi, proti, neatkarīgi no politiķiem, kā, teiksim, vidējā darba samaksa vai vēl kāds cits rādītājs, ko nosaka ilglaicīga perspektīva, tas nozīmēs, ka runa nav par trim gadiem, ka mēs vispār fiksējam kaut kādu principu, pēc kura algas ceļas," skaidrojis ministrs.
Lietuvas ārstu savienība grib vienoties par mediķu algu perspektīvu trim gadiem, paredzot, ka 2020. gadā ārsta vidējā darba samaksa būtu 2500 eiro, bet medmāsas - 1200 eiro.
"Var teikt, ka premjers šādu mērķi atzīst par pamatotu un iespējamu," pēc tikšanās valdībā žurnālistiem sacījis Labanausks, kas piekrīt, ka algu paaugstināšana sāktos no maija par vidēji 20%.
Tikmēr jaunizveidotā Lietuvas mediķu kustība vairāku desmitu tūkstošu cilvēku parakstītā petīcijā aicinājusi no janvāra visu mediķu algas paaugstināt par 30%, bet šobrīd tās pārstāvji atzīst, ka acīmredzot nāksies samierināties ar kompromisa piedāvājumiem.