"Prezidents atbalsta mērķi, kāds ir likumam par ierobežojošajiem pasākumiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saistībā ar šo valstu militāro agresiju pret Ukrainu, taču norāda, ka nav pamata ieviest atšķirīgas tiesiskās normas attiecībā uz divu agresorvalstu pilsoņiem, un ierosina ieviest vienādus ierobežojošos pasākumus abu agresorvalstu pilsoņiem," sacīts prezidenta biroja paziņojumā.
Pēc Nausēdas domām, gan īstenojot savu ārpolitiku, gan savās nacionālajās tiesību normās Lietuvai konsekventi jāievēro princips, ka gan Krievija, gan Baltkrievija attiecībā pret Ukrainu ir agresorvalstis.
"Mēs Lietuvā labi saprotam, ka karš pret Ukrainu, kuru jau otro gadu īsteno Krievija kopā ar savu sabiedroto Baltkrieviju, tik tālu satuvinājis abus agresorus, ka tie abi ir drauds ne tikai saviem kaimiņiem, reģionam, bet arī visai Eiropai kā vienots, militarizēts, naidu elpojošs teritoriāls veidojums," Nausēdas teiktais citēts prezidenta biroja paziņojumā.
Viņš norādījis, ka abās valstīs ir cilvēki, kuri neatbalsta režīmus un pat protestē pret tiem, un Lietuva ir gatava uzņemt šādus cilvēkus.
"Tomēr no nacionālās drošības viedokļa Lietuvai nav nekāda pamata atšķirīgai attieksmei pret Baltkrievijas un Krievijas pilsoņiem," uzsvēris Nausēda.
Prezidents ierosinājis, ka Lietuvai nebūtu jāpieņem lūgumi piešķirt pagaidu uzturēšanās atļauju ne no Krievijas, ne no Baltkrievijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kad šie lūgumi iesniegti ar valdības pilnvarotas iestādes starpniecību vai ja šiem pilsoņiem jau ir vīza, uzturēšanās atļauja Lietuvā vai citā Eiropas Savienības (ES) valstī.
Nausēda uzskata, ka gan Baltkrievijas, gan Krievijas pilsoņi, kas ierodas Lietuvā, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu, jāpakļauj papildu detalizētai individuālai pārbaudei, lai noskaidrotu, vai viņu ierašanās nerada draudus nacionālajai drošībai, sabiedriskajai kārtībai, valsts politikai, iekšējai drošībai, iedzīvotāju veselībai vai starptautiskajām attiecībām. Šis ierobežojums neattiektos uz personām, kam ir uzturēšanās atļauja ES, Šengenas zonas valstīs, vīza, diplomātiem, personām, kas ierodas humānu iemeslu dēļ, kā arī un transporta uzņēmumu darbiniekiem.
Prezidents arī ierosinājis gan Baltkrievijas, gan Krievijas pilsoņiem aizliegt iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā.
Seima pieņemtajā likumā šie ierobežojumi attiecināti tikai uz Krievijas pilsoņiem.
Vēl Nausēda ierosinājis noteikt ierobežojumu, ka Krievijas un Baltkirevijas pilsoņi, kurus tiesas atzinušas par vainīgiem starptautisko sankciju vai ierobežojošo pasākumu pārkāpšanā, tiks uzskatīti par draudu nacionālajai drošībai, sabiedriskajai kārtībai un cilvēku veselībai. Prezidenta birojs norādījis, ka tas atvieglos viņiem izsniegto nacionālo vīzu un uzturēšanās atļauju anulēšanu, kā arī šādu personu izraidīšanu. Seima pieņemtajā likumā šāds ierobežojums nav noteikts.
Vēl Seima pieņemtajā likumā paredzēts, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nedrīkstēs ievest un izvest Ukrainas hrivnas, bet viņu pieteikumi elektroniskā rezidenta statusam un Lietuvas vīzām tiks pieņemti tikai ar Lietuvas Ārlietu ministrijas starpniecību.
Plānots, ka likums spēkā stāsies 3.maijā un spēkā būs līdz nākamā gada 2.maijam.
Seims likumu pieņēma 4.aprīlī. Par likumu balsoja 76 Seima deputāti, pret bija 13 un 34 deputāti atturējās. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.
Lai gan Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas kustības līdere Svjatlana Cihanouska pateicās Lietuvai par Seima pieņemto likumu, kas Baltkrievijas pilsoņiem paredz mazākas nacionālās sankcijas nekā Krievijas pilsoņiem, Nausēdas vērtējumā Lietuvas ārpolitikā pašlaik par agresoru tiek uzskatīta gan Krievija, gan Baltkrievija un tās abas ir vienlīdz atbildīgas par Ukrainā notiekošajām zvērībām.
Kad Seims likumā Baltkrievijas pilsoņiem paredzēja mazākus ierobežojumus nekā Krievijas pilsoņiem, Nausēda brīdināja, ka varētu izmantot veto tiesības.
Lai pārvarētu prezidenta veto, Seimam likums jāpieņem atkārtoti ar vismaz 71 balsi.