"Lielbritānija ir piešķīrusi pastiprinājuma brigādi mūsu aizsardzībai, kas papildinās NATO pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupu, kas jau ir Igaunijā, un kopā ar to mums būs mācības pilnīgai dislocēšanai 2025.gadā. Iespēju robežās ātrāk notiks mācības ar atsevišķām brigādes daļām," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Aizsardzības ministrijas vicekanclere aizsardzības politikas jautājumos Tūli Dunetona.
Viņa teica, ka Lielbritānijas spēki Igaunijas lielākajās mācībās piedalās katru gadu. Nākamgad britu Ļoti augstas gatavības gaisa triecienu brigādes kaujas vienība piedalīsies mācībās "Kevadtorm" ("Pavasara vētra").
2024.gadā Lielbritānija arī vadīs NATO ātrās reaģēšanas spēkus.
Pašlaik Igaunijā, kur Lielbritānija vada NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu, ir apmēram 900 britu karavīru un Londona ir nolēmusi palielināt karavīru skaitu NATO austrumu flanga aizsardzībai.
Pagājušajā nedēļā Vācija un Kanāda paziņoja, ka izvietos vairāk pastāvīgu vienību attiecīgi Lietuvā un Latvijā, savukārt Igaunija ir paudusi, ka to apmierina pašreizējā situācija, kad britu karavīri paliek Lielbritānijā un regulāri ierodas uz mācībām Igaunijā.
NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālās kaujas grupas tika izveidotas 2017.gadā. Līdzīgas grupas ir arī Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Ungārijā. Igaunijā grupu Lielbritānijas vadībā veido arī Francijas, Dānijas un Islandes spēki.
2022.gadā NATO samitā Madridē alianse nolēma nosūtīt vai piešķirt brigādes dislocēšanai Baltijas valstīs. Kopš tā laika turpinās diskusijas vai brigādēm jābūt pastāvīgi dislocētām reģionā vai jābūt gatavībā savā mītnes zemē.