"Ierosinājums par eirozonas budžetu un finanšu ministru ir izskatāms ilgtermiņā. Mēs esam atvērti diskusijām, bet domāju, ka tādos institucionālos jautājumos nevar pieņemt ātrus lēmumus un tie nav vissvarīgākie ekonomikas un monetārās savienības konsolidācijas kontekstā," Šapoka sacīja ziņu aģentūrai BNS.
Viņš norādīja, ka Lietuvas vērtējumā pašlaik galvenie uzdevumi ir atjaunot uzticību Eiropas Savienības projektam un ekonomikas un monetārajai savienībai, kurai jākļūst elastīgākai un pievilcīgākai, lai eirozonas valstis labāk varētu reaģēt uz ekonomikas izmaiņām un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis vēlētos pievienoties vienotās valūtas zonai.
"To var panākt, garantējot uzticamību noteikumiem, par kuriem vienošanās panākta iepriekš, un izpildot uzdevumus, piemēram, pastiprinot banku savienību, izveidojot kapitāla tirgu savienību un samazinot eirozonas dalībvalstu sociālās un ekonomikas atšķirības," klāstīja Lietuvas finanšu ministrs.
Jau vēstīts, ka Francijas prezidents Makrons ir ierosinājis izveidot atsevišķu eirozonas budžetu, parlamentu un finanšu ministra amatu. Šai iecerei atbalstu paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele.
Lai izveidotu eirozonas budžetu un finanšu ministra amatu, Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu jāgroza bloka līgumi.
Ierosinājuma atbalstītāji norāda, ka kopīgs finanšu ministrs palīdzētu mazināt iespējamās krīzes un ātrāk samazināt atšķirības valstu starpā, bet kritiķi uzstāj, ka tādi integrācijas pasākumi vēl vairāk ierobežotu valstu suverenitāti un izolētu Eiropas Savienības dalībvalstis, kas nav eirozonā.