Nākotnē Baltijas valstīs tāpat kā Ziemeļvalstīs, Francijā un Spānijā būs elektroenerģijas pārpalikums, ministrs trešdien sacīja Lietuvas parlamenta opozīcijā esošās Zemnieku un zaļo savienības frakcijas deputātiem.
"Ziemeļvalstis, arī Baltijas valstis, kā arī Spānija, būs valstis, kurās būs elektrības pārpalikums. Kodolenerģijas dēļ arī Francijā būs pārpalikums. Nākamajās desmitgadēs visā Centrāleiropā būs milzīgs deficīts un tā būs elektrības neto pircēja," klāstīja Kreivis.
"Tas dod Ziemeļvalstīm lielu iespēju kļūt par energoresusru eksportētājām. Ja mēs pienācīgi izpildīsim savu enerģētikas stratēģiju, kļūsim par elektrības eksportētāju," pārliecību pauda ministrs.
Kā viņš paziņoja, nākotnē Baltijas un Ziemeļvalstis nodrošinās 50% no Eiropā nepieciešamās elektrības, savukārt 2040.-2050.gadā Lietuvas ekonomikā enerģijas eksports veidos 20-30%.
Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operatora "Litgrid" dati liecina, ka pērn Lietuva patērēja 11,2 teravatstundas (TWh) elektrības, kas ir par 5,4% mazāk nekā 2021.gadā, savukārt elektrības ražošana valstī samazinājās par 9,4% līdz 4,25 TWh.
Kreivis atgādināja, ka pašlaik Lietuvas mērķis ir līdz 2030.gadam spēt saražot visu sev nepieciešamo elektrību.
Mērķa sasniegšanai valsts īsteno vairākus enerģētikas projektus, piemēram, plāno lielus vēja parkus Baltijas jūrā.