Piektdien valdība sanāca uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par rīcību gadījumā, ja kaimiņvalstīs strauji pieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits.
Sēdes sākumā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai, ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā, vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs.
Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Latvijas SPKC aprēķins, ik nedēļu atjaunojot pašizolācijai pakļauto valstu sarakstu, ir balstīts uz Eiropas SPKC ziņoto gadījumu skaitu un modelētu 2020.gada populāciju. Savukārt Eiropas SPKC izmanto Eurostat 2019 valstu populācijas datus, tāpēc aprēķini var atšķirties.
Veselības ministre gan atzina, ka šoreiz attiecībā uz Lietuvu un Igauniju Latvijas SPKC lietojis Lietuvas un Igaunijas SPKC analogo institūciju piektdien sniegtos datus, kas ir par kādu dienu jaunāki par Eiropas SPKC izmantotajiem.
Pēc ministres paustā, piektdienas rīta koordinācijas sapulcē, Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis apliecināja, ka Lietuvā vērojama situācijas stabilizācija, tāpēc nākamā nedēļa rādīšot, vai kaimiņvalsts ir tikusi galā ar saviem uzliesmojumiem un vai studentu dēļ nepieaugs saslimstība.
Preses konferencē pēc valdības sēdes ministre atzīmēja, ka Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumus, kas dod skaidrību nākotnei, proti, ar šodienas lēmumiem lielāka skaidrība viesta tieši pierobežu iedzīvotājiem, kā arī personām, kas dodas cauri kādai no Baltijas valstīm tranzītā.
Kā sacīja politiķe, ja kaimiņvalstīs turpināsies infekcijas gadījumu pieaugums, tad tiks vērtēts tā straujums, un, ja tas nepārsniegs 10% nedēļā, tad varētu arī pieņemt lēmumu neieviest striktākus ceļošanas ierobežojumus. Šādu pašu pieeju pret Latviju plāno pielietot arī Igaunija un Lietuva.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sēdē norādīja, ka tiek uzmanīgi sekots līdzi situācijai Lietuvā. Viņš tostarp teica, ka nevienu dienu šis saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem nav sasniedzis 17 gadījumu atzīmi. Pēc epidemiologa paustā, tas liecina, ka slimība vairs neturpina izplatīties tik strauji.
"Mazās valstīs ar nelielu iedzīvotāju skaitu katrs uzliesmojums var sabojāt statistiku, bet vienlaikus arī reāli neatspoguļot īsto situāciju," sacīja epidemiologs, norādot, ka tāpēc Eiropas Komisijā tiek nemitīgi runāts par iespējamu papildu rādītāju iekļaušanu.
Igaunijā, pēc Perevoščikova paustā, saslimstības pieaugums turpinās, tomēr šodienas datos tas ir mazāks par 16 gadījumiem. "Bet redzēsim kas būs tālāk," piebilda epidemiologs. Igaunijas jaunā stratēģija paredz, ka cilvēki, kas nevēlas ievērot pašizolāciju, var veikt Covid-19 testu, kā rezultātā varētu pieaugt atklāto gadījumu skaits.
Perevoščikovs atklāja, ka patlaban nav datu par to, ka Valgā-Valkā būtu kāds Covid-19 pacients. Epidemiologs tostarp atzīmēja, ka tiks noslēgta vienošanās ar Igaunijas kolēģiem, lai apmainītos ar attiecīgo informāciju. Tāpat, pēc SPKC eksperta paustā, vietējā līmenī vajadzētu vienoties par to, ka Covid-19 drošības pasākumi būtu attiecināmi tikai gadījumā, kad Valgā-Valkā parādās Covid-19 pacienti.
Tāpat SPKC eksperts skaidroja, ka var parādīties gadījumi, kad no ārvalstīm atbrauc cilvēki, kas vairs nav infekciozi, bet testi, vīrusa palieku dēļ, uzrāda pozitīvu rezultātu. "Runāsim par šo jautājumu ar Igaunijas kolēģiem, bet sākotnējo statistiku tas varētu ietekmēt, lai gan tas neliecinātu par papildu apdraudējumu sabiedrības veselībai," komentēja epidemiologs.
"Valkas-Valgas gadījumā ir principā neiespējami pārtraukt vairākus procesus, jo vienkārši tās pilsētas dzīvo kopā," piebilda Viņķele.
pievienota 7.-8.rindkopa