Administratīvi teritoriālā modeļa izveidē tikusi ņemta vērā arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu, tostarp kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – pieredze teritoriālajā plānošanā. Diena pēta, kas kopējs un atšķirīgs Latvijai ar Lietuvu un Igauniju teritoriālā modeļa izstrādāšanā un īstenošanā.
Lietuviešiem bez izmaiņām
Atšķirībā no Igaunijas un Latvijas Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kurā kopš neatkarības atgūšanas teritoriālais plānojums ir saglabājies bez būtiskām izmaiņām. "Bijušie padomju laika rajoni ir kļuvuši par pašvaldībām, būtībā Lietuvā ir saglabājies tas, ko Latvijā tagad plāno ieviest no jauna, izņemot Pierīgas teritorijas, Siguldu, Līvānus un citas," Dienai stāsta ekonomģeogrāfs un SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors Jānis Turlajs. Viņš piebilst, ka, līdzīgi kā Lietuvā, arī Latvijā jaunizveidotais administratīvi teritoriālais iedalījums paredz, ka apvienotās pašvaldības pamatā tiks veidotas ap bijušajiem rajonu centriem. Atšķirībā no Igaunijas un Latvijas Lietuvā, apvienojot rajona un vietējo pašvaldību funkcijas, teritorija netika sadrumstalota sīkākās vienībās. No 581 pagasta (apriņķa) un pilsētas uz esošo rajonu un republikas pilsētu pamata sākotnēji tika izveidotas 56 pašvaldības, savukārt 2000. gadā nelielu izmaiņu rezultātā pašvaldību skaits pieauga līdz 60. Vairākumam Lietuvas pašvaldību nosaukums ir palicis nemainīgs kopš PSRS laikiem.
Turlajs stāsta, ka pirms kāda laika Lietuvas valdība bija plānojusi veikt izmaiņas nevis administratīvajā iedalījumā, bet reģionu plānojumā, paredzot savstarpēji apvienot vairākus apriņķus. Pētot Eiropas reģionu asamblejas (Assambly of European Regions) mājaslapu, Diena noskaidroja, ka kopš 2008. gada Lietuvas valdība ir apsvērusi iespēju esošo desmit apriņķu vietā izveidot trīs līdz piecus pamatreģionus, kas pildītu funkcijas, saistītas ar valsts pārvaldi, reģionālās politikas īstenošanu un administrēšanu. Iniciatīvas ietvaros 2010. gadā Lietuvas Ministru kabinets īstenoja apriņķu reformu, kuras rezultātā daļa no valsts institūcijām, kas darbojās apriņķos, tika likvidētas, bet pamatreģioni tā arī netika izveidoti. Kopš 2015. gada Lietuvas valdība turpina diskutēt par to, kā pēc iespējas efektīvāk ieviest plānotās izmaiņas teritoriālajā plānojumā un īstenot reģionālo reformu Lietuvā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 8. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams