Viļņā pie Krievijas vēstniecības atklāts Borisa Ņemcova skvērs

Skvēra atklāšanas ceremonijā līdz ar Lietuvas amatpersonām piedalījās pazīstami Ņemcova līdzgaitnieki un arī viņa meita Žanna. Runātāji uzsvēra, ka Viļņa ir otrā pilsēta pasaulē pēc Vašingtonas, kas piešķīrusi Ņemcova vārdu vietai netālu no Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības.

"Man kā Krievijas pilsonim nekas neliekas patriotiskāk kā nosaukt laukumu vai skvēru pie Krievijas vēstniecības Krievijas valsts darboņa vārdā. Lai ko sacītu Kremlī (..) vai šai ēkā, kas atrodas man aiz muguras, es zinu - pienāks diena, kad Krievija leposies ar to, ka pie mūsu vēstniecībām Vašingtonā, Viļņā un, cerams, arī citās galvaspilsētās, atradīsies Borisa Ņemcova ielas, laukumi un skvēri," sacījis Krievijas opozīcijas pārstāvis Vladimirs Kara-Murza.

Žanna Ņemcova, pateikdamās Viļņas pašvaldībai par lēmumu nosaukt skvēru viņas tēva vārdā, uzsvērusi, ka tas saistīts ne tikai ar viņa traģisko likteni, bet arī ar to, ka viņš bijis "ne tikai Krievijā, bet arī pasaulē unikāls politiķis", jo spējis precīzi raksturot tagadnes politiskos, sociālos un ekonomiskos aspektus.

"Otra viņa vērtīgā īpašība ir vēl unikālāka - tikai nedaudzi cilvēki spēj saskatīt, kā situācija veidosies nākotnē, bet manam tēvam, šķiet, šī spēja piemita," stāstījusi politiķa meita. "2007.gadā, izdodot savu pirmo grāmatu Dumpinieka grēksūdze, viņš ievadā rakstīja, ka Krievija izraudzījusies impērisku ceļu - imperiālistisku retoriku un politiku. Tā bija pilnīga taisnība, lai gan tobrīd to reti kurš sadzirdēja," viņa piebildusi.

Lēmumu nosaukt Ņemcova vārdā skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai Viļņā šogad maijā pieņēma pilsētas pašvaldības padome.

Tas izraisīja asu Krievijas kritiku, un Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs Viļņas politiķu lēmumu nosauca par "mērkaķošanos pakaļ Vašingtonai", jo februāra beigās Ņemcova vārds tika dots Viskonsinas avēnijas posmam pie Krievijas vēstniecības ASV galvaspilsētā.

Tiesa gan, Lietuvas politiķi tādu priekšlikumu izteica jau pirms diviem gadiem. Vienlaikus toreiz izskanēja arī ierosinājums pārdēvēt Ņemcova vārdā visu tagadējo Latvju ielu, kurā atrodas vēstniecība.

Ņemcovs tika nošauts 2015.gada 27.februārī Maskavas centrā, netālu no Kremļa. Lai gan par viņa slepkavību notiesāti pieci čečeni, kas tika aizturēti dažas nedēļas pēc viņa nāves, tomēr Ņemcova tuvinieki un opozīcija apgalvo, ka slepkavības plānotāji nav atrasti, norādot, ka ar to tieši saistīts Čečenijas republikas vadītājs Ramzans Kadirovs, kurš, iespējams, darbojies saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu.

Ņemcovs ne vienreiz vien viesojies Lietuvā un aktīvi atbalstījis lietuviešus gan 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma laikā, gan vēlāk.

Arī Rīgas domes partijas Vienotība frakcija šogad izteica ierosinājumu vienu no Rīgas ielām nosaukt par godu Ņemcovam, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) izteicās, ka iniciatīva pēc būtības esot atbalstāma, taču Rīgā esot pieņemts nogaidīt desmit gadus pēc cilvēka nāves, iekams šādas iniciatīvas īstenot.

Rīgas pilsētas būvvalde, kurai mērs uzdeva priekšlikumu izvērtēt, pavasarī ieceri noraidīja, paziņojot, ka "ielai var piešķirt nosaukumu, kas saistīts ar pilsētas vai valsts vēsturē ievērojamu personu, notikumu vai datumu, bet ne agrāk kā desmit gadus pēc šīs personas nāves, notikuma vai datuma", tādējādi šāda iniciatīva var tikt skatīta ne agrāk kā pēc septiņiem gadiem.