46 tūkstošiem ES ierēdņu palielinās atalgojumu; Latvijas iebildumi netika ņemti vērā

Tomēr Eiropas tiesa trešdien lēma par labu EK, norādot, ka ES valstu valdības ir pārsniegušas savas pilnvaras un tām ir jāpakļaujas noteikumiem, kas regulē eirokrātu algu aprēķināšanu.EK gada sākumā iesūdzēja EKT ES valstis, jo tās atteicās atbalstīt algu palielināšanu 46 tūkstošu lielajai ES ierēdņu armijai.Divpadsmit ES valstis pērnā gada decembra vidū bloķēja EK priekšlikumu paaugstināt eirokrātu algas par 3,7%. Lielākos iebildumus šajā ziņā pauda Latvijas, Polijas, Vācijas un Lielbritānijas pārstāvji, norādot, ka ir nepieņemami celt ES ierēdņu algas pašreizējās krīzes laikā, kad daudzās bloka valstīs no nodokļu maksātāju naudas apmaksāto darbinieku atalgojums ir iesaldēts vai pat samazināts.Savukārt EK paziņoja, ka sūdzēs šīs valstis tiesā, ja ES Padome nepiekritīs eirokrātu algu pacelšanai un tādējādi pārkāps savas tiesiskās saistības attiecībā uz ES likumu aktiem.Neilgi pirms Ziemassvētkiem 20 ES valstu ministri nobalsoja par algu pielikuma samazināšanu no plānotajiem 3,7% līdz 1,85%, bet pārējās septiņas bloka valstis atturējās. Tādēļ EK tiesā vērsās pret visām dalībvalstīm.Saskaņā ar ES darbinieku atalgojuma ikgadējo pārrēķinu inflācijas dēļ Briseles ierēdņiem pienāktos algas pieaugums 3,7% apmērā. Saskaņā ar ES darbinieku atalgojuma sistēmu algas palielinājums pienākas 46 tūkstošiem bloka institūcijās nodarbināto, kuru atalgojums svārstās no 2200 līdz 17 000 eiro (no 1550 līdz 12 000 latu) mēnesī.Šī iemesla dēļ decembra vidū Briselē divas reizes notika ES Padomes darbinieku streiks, savukārt Eiropas Parlamenta darbinieku arodbiedrības paziņoja - ja algu jautājums netiks atrisināts, tās rīkos streiku janvārī, kad Eiroparlamentā notiks jauno ES komisāru iztaujāšana.Līdzīgā lietā 1973.gadā tiesa lēma par labu Komisijai.