Turcija pašlaik ir bloķējusi sarunu uzsākšanu ar Somiju un Zviedriju par uzņemšanu NATO, aģentūrai DPA apstiprinājuši avoti aliansē. Tādējādi Ziemeļatlantijas Padome nevar pieņemt plānoto lēmumu par uzņemšanas procesa sākšanu.
Beķeris akcentēja, ka Latvija iestājas par Somijas un Zviedrijas pēc iespējas ātrāku uzņemšanu NATO. "Patlaban notiek iekšējas diskusijas par sarunu procesu un atsevišķiem elementiem. Mēs ceram, ka šis process iespējami ātri noslēgsies," norādīja ĀM preses sekretārs.
Kā vēstīts, Somijas un Zviedrijas vēstnieki Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam oficiāli iesniedza pieteikumus dalībai aliansē.
Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Ankara nevarot atbalstīt iecerēto NATO paplašināšanos, kas saskaņā ar viņa apgalvojumiem apdraudot alianses pašas drošību.
Autoritārais Turcijas līderis Zviedriju un Somiju apsūdzējis "terorisma atbalstīšanā", jo tās simpatizējot Turcijā aizliegtajam kurdu separātistu grupējumam Kurdistānas strādnieku partija (PKK) un Sīrijā operējošajam kaujinieku grupējumam Kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG).
Ankara abus grupējumus uzskata par teroristiskām organizācijām, kas rada eksistenciālus draudus valsts drošībai, un Turcijas pierobežā ar Irāku un Sīriju bieži notiek sadursmes starp to kaujiniekiem un turku drošības spēkiem.
Tikmēr ASV Sīrijā aktīvi sadarbojas ar YPG, kuru uzskata par vienu no tuvākajiem sabiedrotajiem cīņā ar teroristisko grupējumu Islāma valsts.
Reaģējot uz militāro operāciju, kuru 2019.gadā Ankara vērsa pret YPG, Zviedrija un Somija kopā ar citām valstīm, tostarp ar Vāciju, noteica ierobežojumus ieroču eksportam uz Turciju.
Stoltenbergs paziņojis, ka Zviedrijas un Somijas pieteikums dalībai NATO tiks izskatīts tik ātri, cik vien iespējams, taču vienlaikus uzsvēris, ka jāņem vērā visu alianses dalībvalstu drošības intereses.
Turcija varētu izmantot savas veto tiesības, lai piespiestu sabiedrotos pasludināt YPG par teroristisku organizāciju, taču Ankara varētu vēlēties, lai Stokholma apspiestu arī PKK darbību Zviedrijā, sarunā ar DPA norādījis domnīcas "Vašingtonas institūts" Turcijas pētījumu programmas direktors Soners Čagaptajs.
Tomēr sasniegt savus mērķus Turcijai būs grūti, jo jau tagad citas NATO dalībvalstis izrāda maz vēlmes solidarizēties ar Ankaru kurdu jautājumā, norāda Stambulas Kadira Hasa universitātes starptautisko attiecību profesors Mustafa Aidins.
Turklāt ASV jau pieņēmušas lēmumu par Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO.