Pirmkārt, neviens nezina, kur tieši kodoliekārtas atrodas, norādīja Blikss. "Otrkārt, tas man būtu pilnīgs pārsteigums, ja Irānai nebūtu modeļu un konstrukciju plānu, pie kuriem atgriezties pēc uzbrukuma," norādīja bijušais IAEA vadītājs.
Treškārt, ja lēmums par bumbas radīšanu vēl nav pieņemts, militārs uzbrukums katrā ziņā stimulētu lēmumu tam par labu.
Uzbrukuma sekas būtu "ugunsgrēks Tuvajos Austrumos", sacīja Blikss. "Es neuzskatu, ka kādu var atturēt no kodolprogrammas ar bruņota spēka pielietošanas draudiem. Šādā ceļā viņus, visticamāk, var tikai pasteidzināt vēl vairāk nekā citos apstākļos nodrošināties, ka viņi spēj sevi aizsargāt."
Irāna nosodījusi jaunāko IAEA ziņojumu, kurā uzskaitītas indikācijas, kas liecina par tās militāro kodolprogrammu. Ziņojumam trūkst ticamības, apgalvo Teherāna.
Tomēr Blikss aizstāv ziņojumu, viņš uzskata, ka aģentūra rīkojusies ļoti gudri. Tā nav vienkārši pievērusi acis uz to, kas ir tai deguna priekšā. Tā ir godīgi ziņojusi par tai zināmajiem faktiem un radījusi spēcīgu iespaidu.
Vēl pagājušajā nedēļā Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei apliecināja, ka Irāna "atbildēs ar visu spēku" jebkuram uzbrukumam, arī tikai militāra uzbrukuma draudiem.
"Ienaidniekiem, īpaši jau Amerikai, tās ielikteņiem un cionistu režīmam (Izraēlai), būtu jāzina, ka tas nav Irānas paradums - iebrukt citā zemē vai valstī. Bet tā atbildēs ar visu spēku uz jebkuru agresiju vai pat draudiem tā, ka agresors tiks izpostīts no iekšienes," norādīja līderis.
Hamenei ar šiem izteikumiem nāca klajā pēc iepriekš Izraēlas pārstāvju paustā, ka pret Irānas kodolobjektiem varētu tikt vērsti gaisa triecieni. Izraēlas prezidents Šimons Peress 5.novembrī apliecināja - iespēja, ka šāds solis tiks sperts, kļūst arvien ticamāks.
Retorika Irānas un tās zvērināto ienaidnieku - Izraēlas un ASV - starpā kļuvusi asāka kopš otrdienas, kad IAEA ziņojumā tika apliecināts - pastāv "ticami" pierādījumi, kas norāda, ka Irānas kodolprogramma tiek izmantota, lai izpētītu kodolgalviņu uzstādīšanu uz ballistiskajām raķetēm.
Lai gan dažām no ziņojumā minētajām aktivitātēm var būt gan civils, gan militārs pielietojums, pārējās ir specifiski kodolieroču attīstībai raksturīgas, teikts ziņojumā.
Irānas vēstnieks IAEA aģentūrai Fars paziņoja, ka 12 lappušu biezais ziņojums ir "vecu apgalvojumu atkārtojumus, ko Irāna ir pierādījusi kā bezjēdzīgus precīzi 117 lappušu biezā atbildes [ziņojumā]".
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergrejs Lavrovs 7.novembrī brīdināja, ka bruņots uzbrukums Irānai būtu "ļoti nopietna kļūda", kas novestu pie konflikta turpināšanas un civiliedzīvotāju upuriem. "Tā būtu ļoti nopietna kļūda, kurai sekotu neparedzamas sekas," sacīja ministrs.
"Bruņota intervence noved tikai pie upuru daudzkārtīga pieauguma un cilvēku ciešanām," sacīja Lavrovs. "Irānas kodolproblēmai nav militāra atrisinājuma, gluži tāpat kā tā nav nevienai citai problēmai modernajā pasaulē."
Ministrs arī norādīja, ka bruņotas operācijas, līdzīgas tai, kādu NATO patlaban īsteno Afganistānā, pierādījušas ārvalstu iesaistīšanās bīstamību.
"Spēka pielietošana ir pieļaujama vienīgi divos ANO statūtos paredzētajos gadījumos," sacīja Lavrovs. "Vai nu veicot pašaizsardzību, kad pret jums veic bruņotu uzbrukumu, vai nu ar ANO Drošības padomes lēmumu."