"Mēs no prezidētājvalsts Nīderlandes esam saņēmuši datumu, 15.februāri, kad iesniegt mūsu pieteikumu par iestāšanos ES," paziņoja Bosnijas trīspusējās prezidentūras priekšsēdētājs Dragans Čovičs. "Mēs uzskatām, ka esam izdarījuši pietiekami daudz, lai iesniegtu pamatotu pieteikumu."
Viņš piebilda, ka Bosnijai oficiāls kandidātvalsts statuss varētu tikt piešķirts nākamā gada sākumā.
Bosnija un Hercegovina jau 2003.gadā tika uzskatīta par "potenciālu kandidātu" uzņemšanai ES, taču tā arī nav spējusi iegūt šo statusu oficiāli, jo serbu, horvātu un musulmaņu politisko nesaskaņu dēļ nav veikusi nepieciešamās reformas.
Lai atdzīvinātu procesu, ES 2014.gadā ieņēma jaunu kursu attiecībā uz Bosniju, koncentrējoties uz reformām ekonomikas atdzīvināšanu, nevis risināt sarežģītos konstitucionālos jautājumus.
Pēc pilsoņkara pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās daļās - Serbu Republikā un Bosnijas un Hercegovinas Federācijā (BHV). Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība, un Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, ir ļoti vājas.
Bezdarba līmenis Bosnijā pēc oficiālajiem datiem šobrīd ir virs 40%.
Līdztekus ekonomiskajām problēmām Bosnija kopš 2006.gada atrodas arī politiskā strupceļā, kuru izraisījušas etniskās nesaskaņas.
Politiķi, kuri pārstāv trīs lielākās etniskās un reliģiskās kopienas, nespēj vienoties par Briseles pieprasīto reformu īstenošanu, un sarunās ar ES Bosnija atpaliek no pārējām Balkānu valstīm.