Pēc Aleksejukas domām, Latvijas sabiedrībai ir uzskats, ka strādājošie Briselē ir kā nezināma suga, tāpēc viņa šo pusgadu, kurā Latvija ir ES prezidējošā valsts, uzskata par lielisku izdevību valsts iedzīvotājus vairāk iepazīstināt ar ES cilvēcisko seju. "Te nav tikai birokrāti, mēs esam cilvēki, kas strādā, arī lēmumus pieņem cilvēki," uzsver tulkošanas nodaļas vadītāja, kuras paspārnē ir 26 rakstošie tulkotāji un deviņi asistenti. Tieši viņi ir tie, kas ļauj ikvienam latvietim iepazīties ar pieņemtajām direktīvām ES arī valsts valodā. Tulkotāji ir tie, kas nodrošina valsts valodā pieejamus dokumentus arī amatpersonām un noliek tos uz galda jau pārtulkotus pirms katru svarīgo debašu sākšanās.
Briselē strādā gan mutiskie tulki, gan rakstiskie tulkotāji. Mutiskajiem tulkiem ir atsevišķs dienests, kas strādā Eiropas Komisijas paspārnē, un viņi apkalpo arī ES Padomes sekretariātu un visas sanāksmes, kurās ir nepieciešama tulkošana konkrētajā valodā. Rakstošo tulkotāju uzdevums ir no citas valodas tulkot dokumentus latviešu valodā. "Parasti, kad tiekas ministri, uz galda jau ir jābūt gataviem pārtulkotiem dokumentiem. Viņi [sanāksmes dalībnieki] zina, ka viņiem būs tikai jānobalso, un tad attiecīgi, ja tas ir kaut kāds tiesību akts, tas pēc tam tiks publicēts un stāsies spēkā," stāsta Aleksejuka.
Nesalīdzināmi vairāk darba gan tulkiem, gan tulkotājiem ir saistībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē, taču, kā pareizāk visu darīt, ierēdņi Briselē netika informēti. "Nekāda īpaša gatavošanās tieši Latvijas prezidentūrai nenotika - mūs jau pēc desmit gadiem ES pulkā uzskata par pilnvērtīgiem locekļiem, un mums pēc šiem pieredzes gadiem pašiem visu ir jāprot darīt - tāda ir attieksme," atklāj Aleksejuka un neslēpj, ka pirms prezidentūras sākšanās dīdījis nemiera gars: "Nezinājām, kā tad mūs sagatavos, vai mums piešķirs vairāk resursu un vai ar esošajiem pietiks." Atbilde gan bijusi, ka prezidentūra mainās ik pēc sešiem mēnešiem. Tas, ka Latvijai tā ir pirmā reize, nevienu nesatrauca, kā pamatojumu minot to, ka Latvija labu iespaidu par nopietnu gatavošanos lieliem pasākumiem atstājusi jau pirms tam. Katru pusgadu mainās arī mutisko tulku darbības cikls - nāk prezidējošo valstu ministri, kuriem jāpielāgojas. "Viņi iepriekš izziņo prasības, piemēram, viens ministrs dod priekšroku runāt tikai savā valodā - tad tā būs jātulko, turpretī kāds cits runās angļu vai franču valodā, un tad atšķirībā no apstākļiem ir iespējams secināt, kāds būs tālākais darba režīms," stāsta Aleksejuka.
Gan tulkiem, gan tulkotājiem jābūt vienlīdz kompetentiem gan zivju sugās, gan Kosmosa aģentūras pienākumos, tomēr, lai cik labi jomas pārstāvji būtu atlasīti darbam Briselē, tik un tā var nākties saskarties ar jautājumiem par tehniskajiem jauninājumiem, sarežģītiem terminiem vai vietu nosaukumiem. Lai ātri reaģētu, tulkotāji izmanto dažādas darba metodes, piemēram, izpēta terminu citās valodās. "Tas ir diezgan rūpīgs darbs. Mums ir cilvēki, kas pat pusgadu strādā tikai ar terminoloģiju, jo kvalitātes kontrolei tiek pievērsta ļoti liela uzmanība," stāsta Aleksejuka un uzsver, ka tieši Brisele ir tulku meka, jo izaicinājumi ir katru dienu un darbiniekiem ir nemitīgi jāaug un jāattīstās. Darbiniekiem regulāri tiek piedāvātas mācības, kurās var apgūt vēl kādu valodu. "Obligātais nosacījums ir zināt bez savas valsts valodas vēl divas valodas - vienu no tām - angļu," papildina Aleksejuka. Ja tulkam neizdodas tikt galā ar terminoloģiju pašam, palīdzību sniedz arī dažādas iestādes Latvijā.
Mutiskajiem tulkiem ir sarežģītāk - ja uz vietas jātulko kādas amatpersonas sakāmais, tad ne Valsts valodas centram, ne ministrijai vai juristam piezvanīt un pajautāt terminu skaidrojumu laika nav. Aleksejuka neslēpj, ka visa darba sāls ir "zināšanu bagāža" un pamatīga sagatavošanās. "Viņi nopietni gatavojas pirms katras sēdes - kaudze ar pamatdokumentiem, piemēram, līdzīgiem tiesiskajiem aktiem, kuri pieņemti pirms pieciem gadiem. Viņiem ir jānodrošina, ka, ejot uz konkrēto sanāksmi, jau ir zināms, par kādu jomu viņiem vajadzēs runāt. Tas ir darba pienākums," stāsta tulkošanas nodaļas vadītāja.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā