Seula jau vairākas nedēļas cenšas noorganizēt sarunas ar Phenjanu, kura vienpusēji nolēmusi paaugstināt pamatalgas 53 000 ziemeļkorejiešu strādnieku, kuri strādā vairāk nekā 100 dienvidkorejiešu uzņēmumos Kesonā.
Tas summu, ieskaitot nodokļu atlaides, pabalstus un maksu par virsstundām, kuru dienvidkorejieši vidēji mēnesī maksā par katru strādnieku, paaugstinātu no 155 līdz 164 dolāriem.
Dienvidkoreja noraidījusi ieceri, atsaucoties uz spēkā esošo vienošanos, ka par jebkuru algu paaugstinājumu jālemj apvienotai komitejai, kas pārrauga aiz Ziemeļkorejas robežas esošā kompleksa vadību.
Ziemeļkoreja par šo jautājumu atteikusies iesaistīties dialogā ar dienvidu kaimiņu.
Dienvidkorejas Apvienošanās ministrija, kas nodarbojas ar pārrobežu jautājumiem, otrdien norādījusi, ka uzņēmumi, ja tie piekritīs paaugstināt algas, tiks "likumīgi un administratīvi sodīti".
"Ja mēs pakļausimies Ziemeļkorejas prasībām, situācija pasliktināsies," žurnālistiem pavēstīja ministrijas pārstāvis, piebilstot, ka Dienvidkoreja ieņems "stingru" nostāju, lai neiedibinātu sliktu precedentu.
Dienvidkorejas uzņēmumiem, kas strādā Kesonā, ir pieejams lēts, korejiešu valodā runājošs darbaspēks, nodokļu atlaides un priekšroka aizdevumu saņemšanā no Phenjanas, kas kalpo arī kā garantija viņu investīcijām.
Novērotāji saka, ka atalgojuma ķilda ir cīņa par kontroli industriālās zonas vadībā.
Kesonas industriālais parks tika atklāts 2004.gadā kā rets pārrobežu sadarbības simbols, ko nav skāruši regulārie abu Koreju dusmu izvirdumi. Tomēr pagājušajā gadā Ziemeļkoreja parku uz pieciem mēnešiem slēdza militāro attiecību saasinājuma dēļ.
Kad tas septembrī atkal tika atvērts, abas puses izveidoja vienotu komiteju, kurai jārisina jebkādas ar kompleksa darbību saistītas problēmas nākotnē.