Izjautāšanas laikā kāds deputāts prasīja, vai Junam, kuru apsūdz par sacelšanās vadīšanu, izsludinot karastāvokli, ir aizliegts izbraukt no valsts. "Jā, tā ir," atbildēja Tieslietu ministrijas imigrācijas pakalpojumu komisārs Bae Sangups.
Jau vēstīts, ka Svētdien prezidents izturēja opozīcijas vadīto impīčmentu, jo lielākā daļa valdošās partijas deputātu boikotēja balsojumu, taču opozīcija solījusi šonedēļ iesniegt jaunu prezidenta impīčmenta prasību.
Sestdien Juns atvainojās par karastāvokļa izsludināšanu un uzsvēra, ka neizvairīsies no juridiskas vai politiskas atbildības uzņemšanās.
Juns otrdienas vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.
Prezidents trešdienas rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.
Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai. Kopš Korejas kara beigām 1953.gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.
Kopš stāšanās amatā 2022.gadā uz vienu piecu gadu termiņu Junam ir bijušas grūtības īstenot savu programmu, jo opozīcija kontrolē parlamentu un paša un sievas skandālu dēļ viņa popularitāte ir ārkārtīgi zema.