Citos apstākļos eksprezidenta izlaišana no cietuma Ēģiptē būtu izsaukusi plašu rezonansi. Tomēr tagad, kad valsts iestigusi asiņainajā konfliktā starp armijas izveidoto pagaidu valdību un apvērsumā gāztā prezidenta Muhamdea Mursi atbalstītājiem, Mubaraka atbrīvošana neizsauca nedz gaviles, nedz protestus. Tostarp Mursi tiek turēts apcietinājumā slepenā ieslodzījuma vietā un viņam ir izvirzītas apsūdzības saistībā ar 2011.gadā notikušo bēgšanu no cietuma, kā arī par musināšanu uz protestētāju nogalināšanu un spīdzināšanu.
Atšķirības abu gāzto prezidentu starpā ir zīmīgas, norādīja analītiķis Hišams Kasems. "Mubaraks pastrādāja daudzus noziegumus pret valsti, bet viņam izdevās paslēpt pierādījumus, it īpaši jau tāpēc, ka laikā, kad viņš tika gāzts, visas valsts institūcijas strādāja viņa labā." "Pilnīgi pretēji ir ar Mursi, kurš tika iesviests cietumā, kad viss valsts aparāts bija pret viņu," norādīja eksperts.
Jāatgādina, ka Ēģiptes tiesa otrdien lika atbrīvot Mubaraku. Pērn tiesa atzina, ka viņš ir līdzvainīgs 850 cilvēku nāvē 2011.gada sacelšanās laikā, kā arī vainīgs korupcijā. Eksprezidentam tika piespriests mūža ieslodzījums, tomēr apelāciju tiesa, norādot uz juridiska rakstura formalitātēm, lika lietu iztiesāt no jauna. Nākamā tiesas sēde Mubaraka lietā paredzēta jau svētdien.
Ēģiptes pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Mursi tika gāzts armijas apvērsumā 3.jūlijā. Apvērsuma rīkotāji arestējuši Mursi un teju visu viņa pārstāvētās Musulmaņu brālības vadību. Kopš apvērsuma Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāji Kairā rīkoja protesta akcijas.
Asinspirtī, kas Kairā izraisījās 14.augustā, kad policija, liekot lietā šaujamieročus, likvidēja Mursi atbalstītāju protesta nometnes, tika nogalināti simtiem cilvēku. Kopš 14.augusta Kairas asinspirts vardarbībā Ēģiptē dzīvību zaudējis teju tūkstotis cilvēku.
Pēc apvērsuma izveidotā pagaidu valdība 14.augustā visā Ēģiptē "uz mēnesi" izsludināja ārkārtas stāvokli, bet galvaspilsētā Kairā un 11 provincēs - komandanta stundu.