Kā ziņots, EK jau jūnijā mēģināja panākt FTN ieviešanu, taču nesaņēma pietiekamu dalībvalstu atbalstu. Īpaši aktīvi pret to iestājās Lielbritānija, kas pauda uztraukumu par nelabvēlīgo ietekmi, kādu jaunais nodoklis atstātu uz tās finanšu sektoru. Nesaņemot pienācīgu dalībvalstu atbalstu EK tagad ir piekritusi, ka desmit dalībvalstis var vienpusēji ieviest šo nodokli.
Šīs valstis ir Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Austrija, Beļģija, Grieķija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija. Iepriekš ES nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta paziņoja, ka atbalstu nodokļa ieviešanai paudušas 11 eirozonas dalībvalstis.
EK otrdien paziņoja, ka ir panākta juridiskā atbilstība šāda nodokļa ieviešanai un uzskatāms, ka šāds nodoklis neapdraudēs Eiropas vienoto tirgu, kura mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus visiem tā dalībniekiem. "Šis nodoklis var ienest miljardiem eiro dalībvalstīm šajos grūtajos laikos tik nepieciešamo līdzekļu," paziņoja EK prezidents Žozē Manuels Barrozu. "Tas ir par godīgumu. (..) Mums jānodrošina, ka krīzes izmaksas uzņemas arī finanšu sektors nevis tās tiek uzveltas vienkāršajiem pilsoņiem," viņš piebilda.
FTN ieviešanas ierosinājumam desmit valstīs nepieciešams saņemt arī pārējo dalībvalstu un Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, pirms nodokļu komisārs varēs nākt klajā ar detalizētu piedāvājumu. Šemeta paudis cerību, ka šāds apstiprinājums varētu tikt saņemts līdz gada beigām.
Kā jau vēstīts, FTN atbalstītāji apgalvo, ka tā mērķis esot novērst tās tirgus pārmērības, kas 2008.gadā noveda pie pasaules finanšu krīzes. Paredzēts, ka ar 0,1% lielu nodokli tiks aplikti visu akciju un paju pārdošanas darījumi, bet pārējās finanšu transakcijas iecerēts aplikt ar 0,01% nodokli, kas, pēc EK aplēsēm, došot miljardiem eiro lielus ieņēmumus.
Tikmēr Francijas Eiropas lietu ministrs Bernārs Kaznēvs otrdien pauda viedokli, ka FTN ieviešana gadā varētu ienest vismaz desmit miljardus eiro.