Kā norādījis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš piedalās sanāksmē, aprēķinus komisija veica visām ES 28 dalībvalstīm, izmantojot objektīvus ekonomiskos kritērijus.
"Šis priekšlikums demonstrē zināmu solidaritāti un izpratni par Krievijas sankciju rezultātā visvairāk ietekmētajām valstīm," norādīja Dūklavs.
Kopējais finansējums tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā 420 miljoni eiro tiek sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot dalībvalstu piena apjomu pēdējā - 2014./2015. - kvotas gadā, piena cenas starpību, salīdzinot ar ES vidējo, Krievijas embargo un sausuma ietekmi un cūkgaļas cenas samazinājumu.
Tāpat 80 miljoni eiro tiek novirzīti vairākiem piedāvātajiem tirgus regulēšanas instrumentiem - privātās uzglabāšanas shēmu, produktu veicināšanas un jutīgo sabiedrības grupu vajadzības (bēgļi, trūcīgās personas) projektu attīstībai.
No kopējā tirgus krīzes finanšu apjoma Latvijai tiek piešķirti 8,5 miljoni eiro mērķēta atbalsta, kura sadalē dalībvalstij tiek dota maksimāla elastība. Tas ir vislielākais procentuālais atbalsta apjoma uz tonnu pieaugums starp ES dalībvalstīm, salīdzinot ar 2009.gada piena krīzes piešķirto atbalstu, norāda Dūklavs.
Latvijai piešķirtā finanšu apjoma aprēķina vērtētie kritēriji bija - Krievijas embargo ietekme, piena cenas un cūkgaļas cenas samazinājums.
Papildus finanšu atbalstam EK dos iespēju ES dalībvalstīm izmaksāt platību un saistītos maksājumus uzreiz pēc tam, kad pabeigtas administratīvās kontroles.
"Protams, vēlējāmies lielāku atbalstu piena ražošanas un cūkkopības nozarēm, taču to pašu vēlējās arī citas dalībvalstis, jo zemo cenu dēļ situācija gan piena, gan cūkgaļas tirgū ir ļoti sarežģīta visā ES. Arī tendences citos pasaules tirgos ir līdzīgas. Īpašs gadījums ir Krievijas embargo, kas ir ļoti būtiski ietekmējis gan Latvijas, gan citu dalībvalstu lauksaimniekus," sacīja Dūklavs.
Viņš arī atzina, ka pagaidām nav skaidrs, vai šie pasākumi tiešām uzlabos tirgus situāciju.
"Cik šie pasākumi būs iedarbīgi, redzēsim tuvāko mēnešu laikā. Iespējams, ka EK un lauksaimniecības ministriem jau drīz vajadzēs pie šiem jautājumiem atgriezties," atzina ministrs.
Kā ziņots, minētie priekšlikumi tika pieņemti 7.septembra sēdē. Vienlaikus Briselē notika pēdējā laikā vērienīgākā ES zemnieku protesta akcija, kurā piedalījās vairāk nekā 4000 zemnieku, tostarp arī Baltijas valstu 100 lauksaimnieku delegācija.
Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - ES atbalsts.