"Manuprāt, ir liela plaisa starp retoriku padomē un realitāti," sacīja bijušais NATO spēku Eiropā augstākais komandieris ģenerālis Ričards Širefs, norādot, ka viņš kā bijušais karavīrs vērstu uzmanību uz NATO spēju izvietot karavīrus šajās valstīs jeb "zābakus uz zemes" (boots on the ground - angļu val.). Ģenerālis skaidroja, ka šobrīd nav gana nepārprotami demonstrēta NATO spēja īsā laikā Baltijā nogādāt karavīrus.
"Es uzskatu, ka nepieciešams šeit izvietot karavīrus. Karavīri, kuri izvietoti mācībās un rotācijā, ir viens, bet vajag arī karavīrus, kas izvietoti pastāvīgi," uzsvēra bijušais NATO vadītājs, piebilstot, ka Maskava vienkārši var sagaidīt brīdi, kad šie karavīri nav izvietoti.
Arizonas universitātes pētnieks Kurts Volkers piekrita, apstiprinot, ka NATO slikti demonstrē, ka ASV, Vācijai, Itālijai un citām lielvarām būtu iebildumi, ja tiktu uzbrukts Baltijai. Viņaprāt, Maskavā šo neskaidrību var uztvert kā "zaļo gaismu".
Pēc viņa teiktā, NATO un lievaras 1989.gadā "iekārtoja" pasauli dzīvei "pēc Aukstā kara" - daudz un dažādos dokumentos tika uzsvērta valstu suverināte un teritoriālā neaizskaramība, pieņemot, ka tā arī tiks ievērota, tomēr pēdējos gados ir redzēti visi iespējamie pārkāpumi, bet NATO nav rīkojies gana izlēmīgi.
Eksperts arī brīdināja, ka pasaule ieiet bīstamākā fāzē, jo tuvojas ASV prezidenta vēlēšanas, kas pārejas periodā var izaicināt Maskavu.
Savukārt Konrāda Ardenauera fonda ārlietu un drošības koordinators Patriks Kellers uzsvēra NATO sadrumstalotību - NATO Eiropas valstis dienvidos fokusējas uz Vidusjūru, savukārt Austrumu valstis runā par Krievijas draudiem. Problēma slēpjas tajā, ka austrumu valstis skaidri apzinās Krievijas draudu, bet dienvidu valstis īsti "nespēj paskaidrot, ko vēlas no NATO bēgļu krīzes jautājumos". Taču arī šīm valstīm ir jānorāda, ka viņi tiek ņemti vērā.
Tāpat eksperts pievērsās arī NATO kodolprogramai, norādot, ka būtu nepieciešams uzlabot Eiropas kodolspējas, jo Krievija atjauno savas. Viņaprāt, uz Krieviju nevar vairs skatīties kā uz partneri.
Eksperti gan kopumā bija apmierināti ar NATO spēju tikai gada laikā pielāgoties jaunajiem ģeopolitiskajiem notikumiem, norādot, ka alianses militārās spējes ir vērā ņemamas, bet nepieciešams uzlabot gan politisko gribu, gan "valodu" un diskusiju, kā tiek runāts par aizsardzību.
Visi gan apstiprināja, ka dialogs ar Krieviju būtu labs un svarīgs - ar Krieviju vajag runāt, bet to nepieciešams darīt no "spēka pozīcijām".