Viņa uzskata, ka Zīda ceļa jeb ekonomiskās jostas stratēģija, ko 2013.gadā izsludināja jaunais Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, var radīt draudus, ļaujot Ķīnas uzņēmumiem iegādāties valstīm stratēģiski svarīgus objektus. "Kad redzēju, kā Ķīnas valstij piederoša kompānija iegādājas Pirejas jūras ostu Grieķijā, tad es sapratu, ka tas nav nekāds vēlmju saraksts, tas ir ļoti reāls plāns, kura īstenotāju rīcībā ir ļoti labs finanšu atbalsts, un šeit mēs runājam par triljoniem dolāru," ir pārliecināta deputāte.
Andriķiene norāda uz pieaugošo interesei no Ķīnas par Klaipēdas ostu Lietuvā. Viņa uzsver, ka gada laikā osta ir uzņēmusi gandrīz 20 delegācijas no Ķīnas, turklāt ķīnieši nekādā ziņā negrasoties novērst savu uzmanību no Klaipēdas. "Ķīnieši mūs redz un viņiem pie mums ir ļoti, ļoti konkrēti uzdevumi un mērķi, ko viņi vēlas sasniegt. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kad mēs runājam par tādiem stratēģiskiem uzņēmumiem kā Klaipēdas osta - un katrā valstī var būt šāds stratēģisks punkts," uzsver eiroparlamentāriete.
Deputāte stāsta, ka EP aktuāls ir tirdzniecības aizsardzības instrumentu jautājums, jo Ķīna izbauda privilēģijas savām kompānijām Eiropas Savienībā (ES), taču Eiropas kompānijām, kas strādā Ķīnā, tādas pat privilēģijas piešķirtas netiek.
Tikmēr, komentējot bažas par Lielbritānijas iespējam "Brexit" sarunu procesā iegūt labākus nosacījumus sev, Andriķiene ir pārliecināta, ka ES nepiekāpsies nevienā jautājumā un EP netiek pieļauta doma, ka Lielbritānija sev iegūs labākus nosacījumus. "Lielbritānija vēlas tādu pašu tirdzniecību, kāda tā ir bijusi līdz šim, bet tas nav iespējams. Tas ir paredzēts dalībvalstīm, nevis viņiem," uzsver eiroparlamentāriete.
Deputāte uzskata, ka abas puses ir apņēmušās rīkoties atbilstoši līgumiem, tādēļ Apvienotā Karaliste nemaz nedrīkst runāt ar ES dalībvalstīm par nākotnes tirdzniecības darījumiem. Taču viņa saredz, ka tas jau tiek darīts, vēršoties pie vairākām ES valstīm, tostarp Lietuvas, un, viņasprāt, tas nav pieņemami.
Eiroparlamentāriete norāda uz Brexit sarunu sākuma fāzes divām prioritātēm - pilsonības statuss abās pusēs un finansiālās saistības. "Tā ir šķiršanās, kam neizbēgami seko izmaksas, kas ir jāsedz, jeb zaudējumi, kuri ir iespēju robežās jāsamazina," skaidro Andriķiene, sakot, ka tas, vai daļa no Baltijas valstīm aizbraukušo cilvēku sakarā ar Brexit varētu atgriezties dzimtenē, būs atkarīgs no sarunu rezultātiem par Lielbritānijā dzīvojošo lietuviešu, latviešu un igauņu statusu pēc Brexit.
Viņa uzsver, ka Baltijas valstu vienotība Eiropas Tautas partijā ir lieliska, un nav šaubu, ka deputāti viens otru saprot bez vārdiem. "Mūsu tuvākie sabiedrotie vienmēr ir latvieši un igauņi," viņa piebilst.