Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers nesen notikušajā Sanktpēterburgas forumā paziņoja, ka ES sankcijas pret Krieviju par tās agresiju Ukrainā tiks atceltas tikai tad, ja Maskava pilnībā izpildīs Minskas vienošanos. Tomēr diplomātiskajās aprindās sāk pieaugt neapmierinātība arī ar gauso Ukrainas amatpersonu darbu.
"Mums pašlaik nav nekā labāka par Minskas vienošanos. Ja mēs Krievijai neatbildētu ar sankcijām, jādomā, ka situācija Ukrainā būtu stipri sliktāka. Tomēr sāk pieaugt arī neapmierinātība par reformu gaitu pašā Ukrainā," norādīja kāds avots diplomātiskajās aprindās.
Viņš arī apliecināja, ka rudenī, visticamāk, gaidāmas pamatīgas ES diskusijas par turpmākajām savienības attiecībām ar Krieviju. Netiek izslēgts, ka šo sarunu laikā varētu tikt pārrunāts arī Ukrainas ieguldījums Minskas vienošanos izpildē.
"Rodas iespaids, ka Ukraina ES noteiktās sankcijas Krievijai uzskata par pašsaprotamām, ka tai nav jāpilda sava vienošanās daļa," uzsvēra avots, norādot, ka diskusiju daļa par Ukrainu var būt "ļoti nopietna".
Jau vēstīts, ka 2015.gada februārī Minskā panāktā vienošanās paredz panākt pamieru un dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos.
Tikmēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) Īpašās uzraudzības misijas (SMM) vadītāja vietnieks Aleksandrs Hugs iepriekš paziņoja, ka situācija Ukrainas austrumos pasliktinās.
Hugs pavēstīja, ka konflikta puses no karadarbības zonas nav atvilkušas Minskas vienošanās ietvaros paredzētos ieročus, turpina tos izmantot un dažos gadījumos izvietojas viena otrai tuvāk. Viņš piebilda, ka vairums pamiera pārkāpumu esot notikuši ap kaujinieku sagrābto Doņeckas lidostu.
Austrumukrainā kopš 2014.gada gājuši bojā gandrīz 9400 cilvēki, un pēdējā laikā sadursmes pastiprinājušās.