Albānija jau pagājušā gada decembrī cerēja uz ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu, taču tolaik Tirānai tika norādīts, ka tai vispirms jāpanāk lielāks progress korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā.
Otrdienas lēmums, no vienas puses, ir paveikto reformu novērtējums, taču no otras – tas ir mudinājums reformas turpināt, savā sociālā tīkla Twitter kontā norādījis ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle. Tomēr vēl nav zināms, kad ES būs gatava uzsākt ar Albāniju iestāšanās sarunas, un daudzās dalībvalstīs turpina pieaugt skepse pret ES tālāku paplašināšanos.
Arī otrdien vairāku dalībvalstu ministri brīdināja Tirānu, ka tai vēl daudz veicams, lai varētu nopietni pretendēt uz dalību ES. "Bez demokrātiskām struktūrām, bez stabilas likuma varas, bez mediju un tiesas neatkarības, bez sistemātiskas cīņas pret korupciju nevar būt dalības ES," uzsvēra Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs Mihaels Rots. "Tas nav ceļojuma gals, taču cerēsim uz labu sākumu," savukārt norādīja Dānijas ārlietu ministrs Martins Lidegārds.
Pēdējā ES tika uzņemta Horvātija, kam iestāšanās process prasīja desmit gadus. Albānija lūgumu par uzņemšanu ES iesniedza 2009. gadā.