Kā tas jau kļuvis par normu, balsis pamatā sadalījušās starp bloku, kas atbalsta centriski labējo premjerministru Benjaminu Netanjahu, un partiju grupu, kas vēlas gāzt premjera amatā ilgi kalpojušo politiķi.
Rezultāti oficiāli publicēti otrdien, bet trešdien iesniegti prezidentam Reuvenam Rivlinam.
Knesetā ir 120 vietas, un tas nozīmē, ka vairākuma nodrošināšanai nepieciešama vismaz 61 balss.
Jaunajā sasaukumā būs pārstāvētas 13 partijas.
Netanjahu partija Likud saņēmusi visvairāk mandātu - 30. Nākamajā vietā ierindojusies Jaira Lapida vadītā centriskā partija Atid, kas noraidījusi iespēju veidot valdību kopā ar Likud. Šis politiskais spēks saņēmis 17 mandātus.
Konservatīvā reliģiskā partija Shas ierindojusies trešajā vietā ar deviņiem mandātiem.
Svarīga loma koalīcijas veidošanas procesā varētu tikt arābu partijai Raam, kas atbilstoši preses ziņām apsver Likud vadītas koalīcijas atbalstīšanu, tai nepievienojoties, tomēr ar nosacījumu, ka galēji labējie politiķi, kas varētu būt šajā koalīcijā, netiek iecelti ministru amatos.
Šāds izkārtojums Izraēlas politiskajai skatuvei būtu ārkārtīgi neparasts, īpaši ņemot vērā Netanjahu agrākos verbālos uzbrukumus arābu partijām un vēlētājiem.
Tiesa gan, pēdējā vēlēšanu cikla gaitā viņš centies nodrošināties ar viņu atbalstu.
Rivlins pirmdien sāks sarunas ar partiju pārstāvjiem. Viņam līdz 7.aprīlim ir jāizlemj, kuras partijas līderim kā pirmajam uzticēt iespēju veidot valdības koalīciju.
Nule kā notikušās bija ceturtās parlamenta vēlēšanas Izraēlā pēdējo divu gadu laikā.
71 gadus vecais Netanjahu pagājušajā nedēļā atzina, ka nevēlas vēl vienas vēlēšanas, un sacīja, ka neizslēgs nevienu kā potenciālo koalīcijas partneri.