Tā daudzus itāļus, neatkarīgi no tā, vai viņi atbalsta savu premjera Silvio Berluskoni, vai ir viņa pretinieki, ir aizskārusi Merkozī, kā arvien biežāk dēvē Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī tandēmu, uzvedība, raksta Expert.
Eirozonas līderu samita pirmajā kārtā, kas notika 23. oktobrī un kurā netika pieņemti nekādi lēmumi, trijatā tikās A. Merkele un N. Sarkozī no vienas puses un S. Berluskoni no otras. Merkozi tandēms, kā raksta Itālijas prese, Itāliju aizskarošā tonī pieprasīja, lai S. Berluskoni spertu radikālus soļus savas valsts budžeta deficīta un valsts parāda samazināšanai. Turklāt no S. Berluskoni tika pieprasīts, lai viņš pasākumu plānu sagatavotu dažu dienu laikā un uzrādītu jau 27. oktobra tikšanās Briselē laikā.
Tāpat Itālijas presi aizskāra arī vairāk smīniem līdzīgie smaidi, ar kuriem apmainījās N. Sarkozī un A. Merkele preses konferencē, kad abiem līderiem tikai vaicāts par uzticēšanos Itālijai.
Kā uz notikušo reaģēja pats S. Berluskoni, nav zināms, tomēr preses konferencē viņš, piemēram, daudznozīmīgi paziņoja, ka nevienam nav neviens jāmāca dzīvot.
Itālijas žurnālisti nosauca Francijas un Vācijas līderu uzvedību par izaicinošu, bet Itālijas prezidents Džordžio Napolitano publiski kritizēja N. Sarkozī un A. Merkeli par viņu subjektīvajiem komentāriem un zemo uzticību Romai, atgādina Expert.
Izdevums arī piebilst, ka Merkozī tandēmam ir nopietni iemesli uztraukties par Itāliju, kura var kļūt ar jaunu vājo eirozonas posmu. Itālijas ārējais parāds, piemēram, ir trešais lielākais pasaulē – 1,9 triljoni ASV dolāru jeb aptuveni 120% no valsts IKP.
Pagaidām nav zināms, kā S. Berluskoni atriebsies A. Merkelei, taču atriebība N. Sarkozī nebija ilgi jāgaida – pie jauna attiecību starp Parīzi un Romu saasinājuma noveda Eiropas Centrālā banka (ECB). Kā zināms, 31. oktobrī ECB vadītāja posteni pēc astoņiem tajā pavadītiem gadiem pameta francūzijs Žans Klods Trišē.
Sarunas par ECB jaunā prezidenta kandidatūru sākās vēl pavasara beigās un galvenās domstarpības radās starp Franciju un Itāliju. Pēc ilgām apspriedēm jūnijā tika panākta vienošanās, ka šo amatu saņems Itālijas Centralās bankas nu jau bijušais prezidents Mario Dragi. Vienlaikus Parīze piekrita M. Dragi kandidatūrai tikai ar nosacījumu, ka ECB valdē tiks iekļauts francūzis, raksta Expert.
Kā jūnijā paziņoja pats N. Sarkozī, viņam piezvanīja Lorenco Bini, vēl viens itālis, kas iekļauts ECB valdē, un privātā sarunā apsolīja, kas pametīs bankas valdi līdz šī gada beigām, bet pēc tam viņa vietu varēs ieņemt Francijas pārstāvis.
S. Berluskoni, protams, labi zināja par šo vienošanos, un tad pat publiski apsolīja L. Bini augstu posteni Itālijā. Nebija noslēpums, ka L. Bini vēlas vadīt Itālijas Centrālo banku, tādēļ tika uzskatīts, ka 1. novembrī, pēc M. Dragi stāšanās amatā, viņa vietu ieņems L. Bini.
Tomēr neilgi pirms M. Dragi stāšanās ECB priekšgalā Itālija paziņoja, ka tās centrālās bankas jaunais prezidents būs Ignasio Visko, M. Dragi vietnieks un otrais cilvēks bankā. Nav zināms, kādēļ S. Berluskoni mainīja sākotnējo lēmumu, taču L. Bini sajutās aizvainots. Un kaut arī viņš apvainojās uz Itālijas vadību, galvenā cietēja izrādījās Francija, jo viņš atsacījās atstāt ECB valdi.
Tikmēr S. Berluskoni Briselē paziņoja žurnālistiem, ka neko nezina par vienošanos starp N. Sarkozī un L. Bini un palīdzēt francūžiem nekādi nevar. „Man pat nācās jautāt Nikolā Sarkozī – no ko tad man ar viņu darīt – nogalināt, vai?” ar bezrūpīgu sejas izteiksmi paziņoja S. Berluskoni.
Jāpiebilst arī, ka pats N. Sarkozī tikmēr izmanījies veltīt asus vārdus Lielbritānijas premjerministram Deividam Kemeronam, sakot, ka viņam „pagalam apnicis, ka viņš mums saka, ko darīt”. Savukārt britu prese tikmēr asi kritizē N. Sarkozī par daudzajām kļūdām, kas esot pieļautas gan Francijas iekšpolitikā, gan ekonomikā. Un tās ir tikai redzamākās no domastarpībām Eiropas līderu vidū, norāda Expert.