Janukovičš likumu parakstījis, neskatoties uz iepriekš izskanējušo paziņojumu, ka viņš esot atzinis likumu par tādu, kas šķeļ sabiedrību, un aicinājis parlamentu izdarīt tajā "ļoti būtiskus grozījumus". Par šādu prezidenta lēmumu pēc Janukoviča tikšanās ar inteliģences pārstāvjiem Krimā otrdien paziņoja viņa padomniece Anna Germana.
Kā ziņots, Ukrainas parlaments 3.jūlijā apstiprināja likumprojektu, kas paredz krievu valodai valstī piešķirt augstāku statusu, lai gan tā netiks pasludināta par otru valsts valodu.
Likumprojekts izsaucis šķelšanos likumdevēju vidū, kas kautiņus Augstākās Radas sēžu zālē padarījis jau par ierastu parādību.
Likumprojektu ierosināja Janukoviča pārstāvētā Reģionu partija, un tas paredz, ka Ukrainas valsts valoda ir ukraiņu valoda, taču ļauj valsts amatpersonām un iestādēm lietot minoritāšu valodu reģionos, kur tā ir dzimtā valoda vismaz 10% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka reģionālās valodas statuss krievu valodai tiks piešķirts 13 no 27 administratīvi teritoriālajām vienībām, arī Kijevā un Sevastopolē. Deputātu apstiprinātā iecere attieksies arī uz ungāru valodu valsts tālajos rietumos, rumāņu valodu Ukrainas dienvidrietumos un tatāru valodu Krimā.
Opozīcija apgalvo, ka ar šo likumu krievu valodai faktiski tomēr tiek piešķirts otras valsts valodas statuss. Likuma apstiprināšana Kijevā un citās pilsētās izsauca masu protestus, un galvaspilsētā noveda arī pie asām sadursmēm starp demonstrantiem un drošības spēkiem.
Lai gan masu demonstrācijas ir pierimušas, opozīcija izsludinājusi beztermiņa protesta akciju "Ukraina pret Janukoviču". Tās mērķis ir panākt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas un prezidenta atcelšanu no amata.
Tikmēr Rietumukrainas apgabalos notiek dažādu līmeņu vēlēto municipalitāšu un administratīvi teritoriālo vienību padomju sanāksmes, kurās tiek pieņemti lēmumi, kas nosaka, ka parlamenta apstiprinātais likums to teritorijā nebūs spēkā.