"Kodolenerģijai ir ļoti nozīmīga daļa globālajā enerģijas avotu klāstā. Kodolenerģijas jaudu izaugsmes palēnināšanās nākotnē var radīt būtisku ietekmi uz globālo energoavotu klāstu un klimata izmaiņām," teica ekonomists.Pērn publiskotajā gada pārskatā IEA lēsa, ka līdz 2035.gadam globālās kodolenerģijas ražošanas jaudas palielināsies līdz 750 gigavatiem pretstatā 390 gigavatu pašlaik. Tagad IEA sagaida, ka pieaugums būs uz pusi mazāks nekā plānots jebšu 180 gigavatu, jo Japānas kodolkrīzes dēļ pasaules valstis ir kļuvušas piesardzīgākas savos kodolenerģijas attīstīšanas plānos.IEA pārstāvis norādīja, ka kodolenerģētikas plānu iegrožošanas dēļ atmosfērā nonāks ogļskābās gāzes izmeši 500 miljonu tonnu apmērā, kas savukārt iedragās cīņu ar globālo sasilšanu. Turklāt kodolenerģijas plānu atlikšanas dēļ cietīs patērētāji, jo celsies ogļu un gāzes cenas, kas savukārt novedīs pie augstākie elektroenerģijas tarifiem, brīdināja ekonomists.Jau iepriekš izskanējis, ka Japānas kodolkrīze var iedragāt globālo kodolenerģijas nozari, kas pēdējos gados piedzīvojusi renesansi un tiek uzskatīta par alternatīvu elektroenerģijas ražošanai no oglēm un citiem globālo sasilšanu veicinošiem avotiem."Reuters" vēstīja, ka pašreizējā krīze zemestrīces piemeklētajā Fukusimas atomelektrostacijā (AES), visticamāk palielinās iebildumus pret plānotajiem kodolenerģijas projektiem Eiropā, kā arī iedragās kodolenerģijas sektora atdzimšanu ASV.Japānas notikumu ietekmē izmaiņas savā kodolpolitikā plāno Šveice, Vācija, ASV, Taivāna un vairākas citas valstis.Kodolenerģija, kuru izmantojot, kaitīgo gāzu izmešu apjoms ir tuvu nullei, pēdējos gados visā pasaulē bija piedzīvojusi atdzimšanu.Pasaulē lielākais kodolenerģijas ražotājs ir ASV, kur 104 AES saražo 20% no Savienotajām Valstīm nepieciešamās elektroenerģijas. ASV pēc vairāku desmitu gadu pārtraukuma plāno uzbūvēt 14 jaunas AES, bet Ķīnā - aptuveni 30 kodolelektrostaciju.Eiropā pašlaik darbojas aptuveni 170 kodolspēkstaciju. Kodoljaudu palielināšana ir plānota vai tiek apsvērta Somijā, Rumānijā, Bulgārijā un Čehijā. Savukārt Lietuvā līdz 2020.gadam ar Latvijas un Igaunijas atbalstu plāno uzbūvēt jaunu AES, kas aizstās slēgto Ignalinas AES.Vēstīts, ka pat Ukraina, kur pirms divām desmitgadēm notika Černobiļas AES avārija, apsvēra atomenerģijas attīstību. Šīs valsts valdība pirms vairākiem gadiem paziņoja, ka vēlas uzbūvēt līdz 20 jaunām AES. Ukrainā AES nodrošina 50% no valstī saražotās elektroenerģijas apjoma.Francija, kura 78% no saražotās elektrības iegūst no kodolenerģijas, paudusi vēlmi uzbūvēt trešās un ceturtās paaudzes AES, lai saglabātu pasaulē vadošās civiliem mērķiem paredzētās kodolvalsts statusu. Arī Lielbritānijā, kur gadiem ilgi bija vērojama noliedzoša attieksme pret kodolenerģiju, bija iecerējusi palielināt savu atkarību no kodolenerģijas.
Japānas kodolkrīze iedragās cīņu ar klimata izmaiņām; sadārdzinās elektrību
Japānas kodolkrīze nopietni iedragās cīņu ar klimata izmaiņām un izraisīs elektroenerģijas tarifu celšanos, jo šīs krīzes dēļ pasaulē aprims izaugsme atomenerģijas jomā, pirmdien brīdināja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).Intervijā aģentūrai AFP aģentūras galvenais ekonomists Fatihs Birols sacīja, ka pasaules valstu valdībām ir rūpīgi jāizvērtē sekas, kādas varētu radīt lēmums slēgt novecojušās atomelektrostacijas ātrāk nekā gaidīts vai atteikšanās no jaunu AES būvniecības.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.