"Es pieprasu, lai mums dod pilnvarojumu doties [uz Sīriju] un piedalīties īpašajās operācijās. Tās nav tukšas runas," Kadirovs sacīja Krievijas radio.
"1999.gadā, kad Čečeniju okupēja šie velni (džihādisti), mēs zvērējām uz Korāna, ka cīnīsimies pret viņiem visu dzīvi, lai arī kur tas nebūtu," viņš piebilda, atgādinot par islāmistu nemierniekiem, pret kuriem Krievijas karaspēks cīnījās Otrā Čečenijas kara gaitā.
Kadirovs sacīja, ka "Islāma valsts" džihādisti viņa čečenu karotājiem nav nekādi pretinieki.
"Mēs viņus zinām, mēs viņus iznīcinājām šeit [Čečenijā], mēs cīnījāmies pret viņiem. Un viņi zina mūs," viņš uzsvēra.
Krievijas varasiestādes iepriekš apgalvojušas, ka operāciju gaitā Sīrijā tiks īstenoti vienīgi uzlidojumi Islāma valsts pozīcijām, bet sauszemes karaspēks iesaistīts netiks.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojums nosūtīt uz Sīriju Čečenijas karavīrus viņa vīriem būtu "svētki", sacīja Kadirovs.
Tiek uzskatīts, ka Islāma valstij pievienojušies aptuveni 2000 Krievijas pilsoņu. Viņu lielākā daļa ir no nemierīgā Ziemeļkaukāza reģiona.
Krievijas parlamenta augšpalāta trešdien atbalstīja Putina lūgumu par Krievijas karaspēka izmantošanu Sīrijā. Jau trešdien Krievijas kara aviācija Sīrijā veica pirmos uzlidojumus islāmistu nemiernieku pozīcijām.
Sīrijā kopš 2011.gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā "Islāma valsts" un ar Al Qaeda saistītā Al Nusra. Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 240 000 cilvēku.