Politikas pretinieki arī brīdina par sociālekonomiskām problēmām. Tuvākajās desmitgadēs valstī pieaugs vecu cilvēku īpatsvars, bet nepietiks jauno, kas viņiem nodrošinās pensijas. Nepalielinot dzimstību, varot tikt iedragāts Komunistiskās partijas mērķis nostiprināt Ķīnas kā pasaules ekonomiskās lielvaras pozīcijas, jo nākotnē valstij aptrūkšoties darbaroku.
Soda ar abortu
Pagājušajā mēnesī notikušajā ikgadējā Ķīnas parlamenta - Nacionālā Tautas kongresa - sesijā tika izziņotas strukturālas reformas valsts ģimenes plānošanas sistēmā, kas nodrošina pretrunīgi vērtētās viena bērna politikas funkcionēšanu.
Tajā pašā laikā valdība likusi saprast, ka vēlas «uzlabot», nevis pilnībā atteikties no viena bērna politikas. «Mums ir stingri jāievēro valsts politika ģimenes plānošanā,» teikts valdības paziņojumā.
Viena bērna politika Ķīnā tika ieviesta 1979. gadā, lai bremzētu demogrāfisko sprādzienu, kas sākās 1949. gadā, kad pie varas nāca komunisti.
Toreizējais valsts vadītājs Mao Dzeduns iedrošināja ķīniešus vairoties un aizliedza kontracepcijas līdzekļu importu, bet 1958. gadā, kad tika sākta viņa industrializācijas politika, Komunistiskā partija paziņoja, ka «600 miljonu atbrīvotu cilvēku spēks ir desmitiem tūkstošiem reižu lielāks par kodolsprādzienu», raksta Time.
Dzimstības kontroles politika nosaka, ka pilsētās dzīvojošie etnisko ķīniešu pāri drīkst laist pasaulē vienu bērnu. Pret tiem, kas pārkāpj ģimenes plānošanas likumus, vēršas ar represijām.
Maigākie soda veidi ir naudassods un atlaišana no darba, bet atsevišķos gadījumos sievietes piespiež izdarīt abortu vai veikt sterilizāciju. Pērn Ķīnā plašu sašutumu izpelnījās varasiestāžu lēmums piespiest izdarīt abortu sievietei, kura bija septītajā grūtniecības mēnesī.
Ķīnas valdība uzsver, ka viena bērna politika valstij ir ļāvusi izvairīties no pārapdzīvotības un veicinājusi strauju ekonomisko izaugsmi. Politika attiecas uz 63% valsts iedzīvotāju, un Pekina apgalvo, ka kopš 1980. gada ir novērsta 400 miljonu bērnu piedzimšana. Ķīnas Veselības ministrija šogad publicēja datus, kas rāda, ka kopš 1971.-2010. gada valstī ir veikti 328,9 miljoni abortu, vēsta AFP.
35 miljoni vientuļnieku
Viena bērna politikas pretinieki uzskata, ka mūsdienu Ķīnā tā ir lieka. Līdz ar Ķīnas straujo ekonomisko attīstību un dzīves dārdzības pieaugumu daudzi pāri vienkārši nevarot atļauties vairāk par vienu bērnu, tādēļ politikas atcelšana nenestu jaunu dzimstības bumu.
Tajā pašā laikā varētu mazināties viena bērna politikas negatīvie efekti. Viens no tiem ir pārlieku zemā dzimstība. Ķīnā uz vienu sievieti piedzimst 1,5 bērni, bet kā minimums būtu nepieciešams 2,1. Eksperti brīdina, ka, nepieaugot dzimstībai, tiks kavēta ekonomikas attīstība un pieaugs sociālās problēmas.
Ķīnas darbaspēks, ko pašlaik veido 930 miljoni cilvēku, no 2025. gada sāks samazināties par aptuveni 10 miljoniem ik gadu, liecina prognozes. Savukārt 2030. gadā pensijas vecuma ķīniešu skaits sasniegs 360 miljonus. Salīdzinājumam, 2013. gadā Ķīnā būs aptuveni 200 miljoni pensionāru, raksta Reuters.
«Ja tendence turpināsies, tad šeit nebūs nodokļu maksātāju, strādnieku un veco ļaužu aprūpētāju,» draudīgu ainu iezīmē demogrāfs Gu Baočans no Ženmiņas Universitātes.
Vēl viena milzīga problēma, ko radījusi pašreizējā dzimstības kontroles politika, ir nesabalansētā dzimumu attiecība.
Ķīnas sabiedrībā tradicionāli priekšroka tiek dota dēliem, tādēļ desmitiem gadu daudzi pāri ir izšķīrušies atbrīvoties no augļa, ja izrādās, ka tā ir meitene. Tādēļ Ķīnā uz simts jaundzimušajām meitenēm piedzimst gandrīz 118 zēnu. Pasaulē vidēji uz simts meitenēm piedzimst 103-107 zēni.
Sociologi prognozē, ka 2020. gadā Ķīnā vīriešu reproduktīvajā vecumā būs par 35 miljoniem vairāk nekā sieviešu. Tas nozīmē, ka šiem vīriešiem būs niecīgas izredzes atrast partneri un radīt pēcnācējus. Vientuļnieku armija esot drauds sociālajai stabilitāte.