gada septembrī. Ķīna to nopirka no Ukrainas, taču darbus pie tā pabeidza pati. Kuģa būve tika uzsākta vēl PSRS laikos, taču līdz ar Padomju Savienības sabrukumu darbi tika apturēti.Jaunais kuģis izmantos "parasto enerģiju", nevis atomenerģiju un apkalpos Ķīnā izstrādātās kara lidmašīnas J-15, kā arī citus lidaparātus.Ķīnas spēkiem ik pa laikam bijušas saspīlētas konfrontācijas ar Japānas un Filipīnu spēkiem saistībā ar teritoriālajiem strīdiem Dienvidķīnas jūrā.Lai gan Ķīna neslēpj savas pretenzijas uz 85% no Dienvidķīnas jūras ūdeņu kopējās platības, Pekina oficiāli starptautiskā līmenī tās nekad nav izteikusi.Tā vietā, lai tieši pieprasītu teritorijas, Pekina savu pozīciju nostiprinājusi, pārveidojot zemūdens rifu un klinšu veidojumus par mākslīgām salām, uz kurām var nolaisties lidmašīnas, un izbūvējot dziļūdens ostas, kur var piestāt kuģi. Ķīna uzstāj, ka ap šīm salām tai pienākas arī teritoriālie ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā.Arī Brunejai, Malaizijai, Vjetnamai, Filipīnām un Taivānai ir pretenzijas Dienvidķīnas jūrā, un tās ar bažām vēro Ķīnas ietekmes pieaugumu.
Ķīna būvē otro aviācijas bāzes kuģi
Ķīna būvē otro aviācijas bāzes kuģi, ceturtdien paziņoja valsts Aizsardzības ministrija."Šis aviācijas bāzes kuģis tiek būvēts pēc vietējo inženieru dizaina," pavēstīja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka kuģi būvē ziemeļaustrumu ostā Daliaņā.Ķīnas pirmais aviācijas bāzes kuģis Liaoning tika nodots karaflotei 2012.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.