"Kā vakcinācija Ķīnas sabiedrībai Tiaņaņmeņas incidents būtiski palielinās Ķīnas imunitāti pret jebkādām lielām politiskām nekārtībām nākotnē," sacīts avīzes ievadrakstā, kuram dots nosaukums "4. jūnijs imunizēja Ķīnu pret nemieriem".
Komunistiskās partijas "kontrole pār incidentu" Tiaņaņmeņas laukumā 1989. gadā bija "ūdensšķirtne", kas iezīmēja atšķirību starp straujo ekonomikas progresu Ķīnā un to, kāds liktenis piemeklēja tādas komunistu pārvaldītas valstis kā Padomju Savienība un Dienvidslāvija, raksta Global Times.
"Politika izvairīties no strīdēšanās veicinājusi valsts ekonomikas izaugsmi," norādīts laikrakstā.
Publikācijā arī teikts, ka disidentu, Rietumvalstu politiķu un mediju kritikai par Tiaņaņmeņas laukumā notikušo nebūšot "reālas ietekmes" uz Ķīnas sabiedrību.
Šodienas Ķīnā, kas kļūst aizvien bagātāka, nav "politisko nosacījumu", kas varētu izraisīt tādas nekārtības kā pirms 30 gadiem, apgalvots ievadrakstā.
"Ķīnas sabiedrība, tostarp arī politiskā elite, tagad ir daudz nobriedušāka nekā 1989. gadā," piebilst Global Times.
Jau ziņots, ka arī Ķīnas aizsardzības ministrs Vei Fenhe svētdien konferencē Singapūrā slaktiņu Tiaņaņmeņas laukumā nodēvēja par "pareizu politiku".
Ķīnā nav atļauts publiski apspriest 1989. gada 4. jūnija nakts notikumus, kad armija ar tankiem un bruņutransportieriem nogalināja simtiem protestētāju Pekinas Tiaņaņmeņas laukumā, kas pieprasīja demokrātiskas reformas un protestēja pret korupciju varas iestādēs.
Es no ES