Kubas iedzīvotāji pulcējušies uz šajā valstī reti piedzīvotajiem protestiem, lai izrādītu neapmierinātību ar problēmām pārtikas pieejamībā un elektroapgādes pārrāvumiem, kas pēdējā laikā daudzviet pārsniedz 8–14 stundas diennaktī, vēsta AFP.
Svētdien protestētāju grupiņas izgāja Kubas otrās lielākās pilsētās Santjago de Kubas ielās valsts austrumos. Šī pilsēta ar 510 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas ap 800 kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Havanas. Sociālo mediju platformās tika ievietoti attēli un video no protestiem Santjago de Kubā, kā arī citā lielā pilsētā – Bajamo.
Kā telefonintervijā AFP stāstīja 65 gadus veca Santjago de Kubas iedzīvotāja, kas nevēlējās minēt savu vārdu, – cilvēki ielās esot klieguši vārdus "pārtiku" un "elektrību". Vēlāk vakarpusē pilsētā elektrības piegāde esot atjaunota un atvestas divas lielās kravas automašīnas ar rīsiem.
Par notiekošajiem protestiem vēstīja arī Kubas valsts mediji. Ar valdību saistītā ziņu organizācija El Necio par notikušo Santjago de Kuba vēstīja: "Pēc ilgajiem elektrības piegādes traucējumiem, pārtikas trūkuma un citām problēmsituācijām, ko izraisījusi pašreizējā ekonomikas krīze, atsevišķi cilvēki izgāja ielās protestēt."
Protestus savā vēstījumā sociālajos medijos svētdienas vakarā pieminēja arī Kubas prezidents Migels Diazs-Kanels, tiesa, viņš neminēja, kurās pilsētās tie notikuši. Viņš ierakstā X vainoja "pretvalstiskos teroris tus", kuri uzturas ASV, protestu Kubā uzkurināšanā un mudināšanā uz Kubas iekšējās kārtības pārkāpšanu. "Daži cilvēki izteica neapmierinātību ar situāciju elektroenerģijas un pārtikas piegādē. Šo kontekstu izmanto revolūcijas ienaidnieki ar mērķi destabilizēt valdību," rakstīja Kubas prezidents.
Kāds no Santjago de Kubas iedzīvotājiem telefonintervijā Associated Press pavēstīja, ka pēc demonstrācijām reģionā apturēta interneta darbība. Policija uzraudzījusi protestētājus, taču neesot ziņots par arestiem vai kādu vardarbīgu vēršanos pret viņiem.
Kuba pašlaik pārdzīvo vienu no lielākajām ekonomiskajām un enerģētikas krīzēm valsts vēsturē. Marta sākumā nabadzīgā valsts bija spiesta ekonomikas glābšanas plāna realizēšanai par vairāk nekā 400% pacelt degvielas cenas. Degvielas trūkums ietekmējis arī elektrības ražošanu vecajās, nemodernajās termoelektrostacijās.