Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +5 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Lavrovs noraida izredzes uz otro Ženēvas konferenci Ukrainas krīzes jautājumā

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien noraidījis izredzes uz otro Ženēvas miera konferenci Ukrainas krīzes jautājumā, tā vietā aicinot Rietumus un Austrumus kopīgi atbalstīt virzību uz nacionālo dialogu.

Lavrovs pauda pārliecību, ka šāda konference neko daudz nedotu, kamēr nav īstenota 17.aprīlī pirmajā Ženēvas konferencē panāktā vienošanās un Ukrainas separātisti tiek izslēgti no sarunu procesa.

"Vēlreiz sasaukt šādu formātu, kad opozīcija Kijevas režīmam nav pie sarunu galda, tas diez vai ko pievienos," pēc Eiropas Padomes sēdes Vīnē žurnālistiem paziņoja Lavrovs.

"Nesarausim Ukrainu gabalos starp Austrumiem un Rietumiem un apvienosim mūsu centienus, un palīdzēsim sākt dialogu, kas novedīs pie vienošanās par praktiskiem soļiem visu vienošanos un deklarāciju īstenošanā," norādīja Lavrovs.

"Taču tikai paši ukraiņi var spert šos praktiskos soļus (..). Bet diemžēl līdz šim mūsu Rietumu partneri nav gatavi piekrist, ka dienvidaustrumi piedalās nacionālā dialogā uz vienlīdzīgiem nosacījumiem," viņš piebilda.

Uz Eiropas Padomes ārlietu ministru sanāksmi Vīnē sapulcējās aptuveni 30 ministri un augsta ranga diplomāti, tostarp Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščicjs. Vai Lavrovs plāno tiešas sarunas ar Deščicju, nav zināms.

Zināms, ka Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers atsevišķās sanāksmēs tiksies ar Krievijas un Ukrainas ārlietu ministriem, kā arī ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšsēdētāju Šveices prezidentu Didjē Burkhalteru.

Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.

Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kijiva: Krievijai izsīkst Irānas dronu rezerves

Irānas dronu rezerves Krievijā, iespējams, izsīkst, un rezultātā ienaidnieka karaspēks spiests vismaz uz laiku samazināt triecienu skaitu, vēsta telekanāls "Mi-Ukraina", atsaucotie...

Atvairīti krievu uzbrukumi Kupjanskai

Harkivas apgabala Kupjanskas pilsēta ir Ukrainas armijas kontrolē, visi uzbrukumi šajā virzienā ir veiksmīgi atvairīti, ceturtdien paziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits