Armija pauž pārliecību, ka kārtība tiks atjaunota, tostarp ziemeļu ostas pilsētā Tripolē pirmdien sadursmēs Sīrijas prezidenta Bašara al Asada atbalstītāju un pretinieku starpā dzīvību zaudējuši septiņi cilvēki.
Pirmdien pēcpusdienā armijas automašīnas iebrauca Tarik Dždidē - Beirūtas sunnītu rajonā, kur spraiga situācija saglabājās visas dienas garumā. Karavīri ieņēma pozīcijas ielās, kas ved uz šo rajonu, lai nodrošinātu, ka pa tām var turpināties satiksme, apliecināja armijas preses pārstāvis. Seši cilvēki tika ievainoti, kad armija vēl pirms rītausmas Tarik Dždidē centās notvert vairākus bruņotus cilvēkus. Bija dzirdami automātu šāvieni un prettanku raķešu sprādzieni. Uz karavīriem, kad tie centās atbrīvot ceļu uz šo rajonu - opozīcijas līdera Saada Hariri atbalsta bastionu -, tika raidīti šāvieni. Viņi atbildēja ar pretuguni. Harriri atbalstītāji bija nobloķējuši rajonu, neraugoties uz ekspremjera mudinājumiem neiesaistīties konfrontācijā.
Sadursmēs, kas Tripolē izraisījās sunnītu un alavītu starpā, pirmdien dzīvību zaudēja septiņi cilvēki, bet 12 tika ievainoti. Tā kā vairums Sīrijas nemiernieku ir islāma sunnītu skolas sekotāji, arī viņu ticības brāļi Libānā ieņēmuši Asadam naidīgu pozīciju, kamēr alavīti atbalsta Damaskas režīmu. Arī pats Sīrijas prezidents ir alavītu - šiītu atzara - sekotājs. Pirmdienas upuru vidū Tripolē, kas tiek uzskatīta par sunnītu bastionu, ir divi alavīti un pieci sunnīti.
Attiecības Libānas dažādo reliģisko un politisko kopienu starpā saasinājusies kopš piektdienas, kad bumbas sprādzienā Beirūtā tika nogalināti astoņi cilvēki, arī policijas izlūkdienesta vadītājs ģenerālis Visams al Hasans. Sunnīti ir sašutuši par Hasana, kurš arī ir sunnīts, nogalināšanu un šī terorakta sarīkošanā vaino Sīriju.
Tiesa, jau uzreiz pēc sprādziena oficiālā Damaska tā sarīkošanai pauda nosodījumu. Daži analītiķi skaidro, ka tā ir provokācija, kas sarīkota ar mērķi diskreditēt Sīrijas režīmu un sanaidot libāniešus. Kristiešu, šiītu un sunnītu kopienas katra veido aptuveni vienu trešdaļu Libānas iedzīvotāju. Atbilstoši nerakstītam līgumam Libānas prezidentam ir jābūt kristietim, premjerministram - sunnītam, bet parlamenta spīkeram - šiītam.
Uzreiz pēc terorakta sāka skanēt prasības, lai no amata atkāpjas premjerministrs Nadžibs Mikati, kura kabinetā dominē šiītu kustības "Hizbollah" - Sīrijas sabiedrotās - ministri. Saads Hariri politisku uzbrukumu izvērtis pret Mikati, nevis "Hizbollah", jo, "ja jūs vēršaties tieši pret "Hizbollah", tas nozīmē, ka jūs, bez šaubām, iestājaties par pilsoņkaru", skaidroja Libānas Universitātes profesors Gasans al Azizi.