Uzstājoties televīzijā, dumpinieku pārstāvis deklarēja, ka līdzšinējās valsts institūcijas ir atlaistas un ka konstitūcijas darbība ir apturēta. Dumpinieku līderi sevi pasludinājuši par Nacionālo Demokrātijas iedibināšanas padomi.
Veikto valsts apvērsumu dumpinieki pamato ar līdzšinējās valdības "nespēju" tikt galā ar tuaregu sacelšanos, kas pārņēmusi valsts ziemeļdaļu. Vairāku desmitu karavīru liela grupa valsts televīzijas ēterā uzstājās ap plkst.7.45 pēc Latvijas laika.
Kā skaidroja militārpersonu pārstāvis leitnants Amadū Konare, vara pārņemta, jo "trūkuši adekvāti materiāli valsts aizstāvēšanai", turklāt valdība nav spējusi tikt galā ar terorisma apkarošanu. Konare solīja, ka vara galu galā tiks atkal nodota civilās pārvaldes rokās. Par huntas līderi iecelts kapteinis Amadū Sanogo, kurš televīzijas ēterā izsludināja komandantstundu, gan neprecizējot tās konkrētu laiku.
Kā ziņots, iepriekš dumpinieki ceturtdienas rītā pavēstīja, ka pēc apšaudes ieņēmuši prezidenta pili un ka vairāki ministri esot arestēti. "Mēs kontrolējam prezidenta pili," aģentūrai AFP pavēstīja viens no dumpiniekiem, kurš vēlējās saglabāt savu anonimitāti. Viņš piebilda, ka starp arestētajiem esot ārlietu ministrs Sumejlu Bubeje Maiga.
Kāds cits dumpinieks pavēstīja, ka aizturēts arī iekšlietu ministrs Kafuhuna Kone. Savukārt kāds neatkarīgs avots apgalvoja, ka prezidentam Amadū Timani Turē, kurš sākotnēji atradās aplenktajā pilī, izdevies to atstāt.
Jau ziņots, ka trešdienas pēcpusdienā militārpersonas, paužot neapmierinātību ar valdības nepietiekamo atbalstu tuaregu nemiernieku apspiešanai, uzsāka dumpi, kas izvērties pilna mēroga valsts apvērsumā.
Aculiecinieki ziņo, ka bijušas dzirdamas intensīvas apšaudes un prezidenta pils dienvidu pusi pārņēmušas liesmas. Tikmēr gan ANO, gan Francija un ASV izteikušas satraukumu par notikumiem Mali.
Valsts apvērsums noticis vien mēnesi pirms gaidāmās prezidenta atkāpšanās saistībā ar aprīlī paredzētajām vēlēšanām, kurās Turē vairs nekandidēs.
Jau ziņots, ka, cīnoties par autonomiju Mali ziemeļos, tuaregu kaujinieki ir sākuši lielāko ofensīvu kopš 2009.gada, īstenojot vairākus uzbrukumus pilsētām šajā reģionā. Tuaregu kopiena - aptuveni 1,5 miljoni cilvēku, kas pieder pie dažādām ciltīm, - ir izkaisīta Alžīrijas, Burkinafaso, Lībijas, Nigēras un Mali teritorijās. Mali un Nigērā vairākkārt notikušas tuaregu sacelšanās, cīnoties par savas identitātes atzīšanu un neatkarību.
Daudzi tuaregi devās uz Lībiju, kur vēlāk kā algotņi cīnījās gāztā līdera Muamara Kadafi pusē. Pēc Kadafi nāves viņi atgriezās mājās, ņemot līdzi ieročus. Tiek uzskatīts, ka cīņā pret nemierniekiem dzīvību zaudējuši daudzi karavīri, taču oficiāli dati nav pieejami. Valstī sākušās vardarbīgas demonstrācijas, kuras rīko kritušo militārpersonu tuvinieki. Tuaregu nemiernieku uzbrukumu dēļ bēgļu gaitās bijuši spiesti doties ap 200 000 cilvēku.