Tikmēr Armēnijas amatpersonas vēsta, ka jau vairāk nekā 65 tūkstoši Kalnu Karabahā līdz šim dzīvojošo armēņu ir ieradušies Armēnijas teritorijā. Tā ir vairāk nekā puse no 120 tūkstošiem Kalnu Karabahā dzīvojušo armēņu.
S. Šahramanjans paziņojis, ka lēmums izbeigt republikas darbību ir saistīts ar centieniem "prioritāri nodrošināt cilvēku vitālās vajadzības un fizisko drošību", ņemot vērā, ka Azerbaidžāna solījusi garantēt "brīvu, brīvprātīgu un netraucētu pārvietošanās iespēju" Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Viņš arī aicinājis Kalnu Karabahas iedzīvotājus "pirms individuāla un neatkarīga lēmuma pieņemšanas, vai palikt Kalnu Karabahā", iepazīties ar Azerbaidžānas piedāvātajiem nosacījumiem reģiona "reintegrācijai Azerbaidžānā".
Kalnu Karabahas Republikas izveidošana tika pasludināta 1991. gada 2. septembrī Azerbaidžānas PSR sastāvā esošā Kalnu Karabahas autonomā apgabala un dažu blakus esošo teritoriju robežās, atgādina Meduza.io. Tās izveidi neatzina neviena ANO dalībvalsts. Azerbaidžāna to turpināja uzskatīt par savu neatņemamu daļu. Armēnija turpināja sniegt atbalstu pašpasludinātajai republikai. Konflikts par šo teritoriju kopš tā laika vairākkārt pārauga karadarbībā – īpaši laikā no 1992. līdz 1994. gadam un 2020. gadā. Šā gada 19. septembrī Azerbaidžāna pasludināja, ka sākusi "lokāla rakstura pretterorisma operāciju" Kalnu Karabahā, lai tur atjaunotu konstitucionālo kārtību. 20. septembrī ar Krievijas miera uzturētāju vadības starpniecību tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, kas paredzēja Kalnu Karabahas bruņoto formējumu atbruņošanu un armēņu karavīru izvešanu no reģiona. Azerbaidžāna ir pārņēmusi pilnīgu kontroli pār Kalnu Karabahu.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans ir paziņojis, ka Azerbaidžāna sākusi etnisko tīrīšanu Kalnu Karabahā, un aicinājis uz starptautisku rīcību, lai to novērstu. Viņš arī izteicies, ka tuvāko dienu laikā Kalnu Karabahu būs pametuši visi armēņi.