Starbucks un Fiat
Šo jautājumu īpaši saasināja tā dēvētie Starbucks un Fiat gadījumi. Proti, Starbucks savu juridisko adresi reģistrēja Nīderlandē, bet Fiat - Luksemburgā, jo šīs valstis multinacionālām kompānijām piedāvāja ievērojamas nodokļu atlaides. Eiropas Komisijas (EK) ieskatā šādas atlaides, kas tiek piemērotas tikai atsevišķām kompānijām, ir uzskatāmas par nelegālu valsts atbalstu. Tāpēc EK nolēma, ka gan Starbucks, gan Fiat ir jāatmaksā atpakaļ 20-30 miljoni eiro, kurus kompānijas nav samaksājušas nodokļos nelegālu nodokļu atlaižu dēļ.
Kā skaidro EP deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partijas grupa), katra ES dalībvalsts ir tiesīga noteikt savu nodokļu politiku, taču tā ir vienādi jāpiemēro pret visiem uzņēmumiem, lai neradītu negodīgas konkurences priekšrocības. Taču Luksemburga un Nīderlande zemākas nodokļu likmes noteica tikai atsevišķām lielām kompānijām, tādējādi radot tām konkurences priekšrocības un ļaujot izvairīties no nodokļu nomaksas pilnā apmērā. "Faktiski tā ir juridiskās adreses pārdošana, ar kuru nodarbojas Nīderlande un Luksemburga, lai motivētu lielās korporācijas reģistrēt savu juridisko adresi šajās valstīs. Tas ir negodīgi attiecībā pret tām valstīm, kurās šīs kompānijas veic savu uzņēmējdarbību, izmantojot to infrastruktūru, bet nodokļus maksājot citur. Tāpēc apsveicams ir EK lēmums šādu praksi traktēt kā nelegālu valsts atbalstu," uzsver Kariņš.
Lobē arī Latvijā
Mēģinājumi ar nodokļu atlaidēm pievilināt lielās kompānijas reģistrēt savu juridisko adresi nav sveši arī Latvijai. Proti, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) lobē priekšlikumu, ka Latvija varētu noteikt nodokļu atlaides nerezidentu uzņēmumiem, kas šeit reģistrē savu juridisko adresi. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, taujāts, vai EK lēmums Starbucks un Fiat gadījumos neliek pārskatīt šo priekšlikumu, atbild noliedzoši. "Mūsu piedāvājums ir nedaudz citāds. Nodokļu atlaides varētu piedāvāt nerezidentu kompānijām, kuras savu darbību veic ārpus ES. Turklāt runa būtu par uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar ražošanu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šeit varētu būt kāds nelegāls valsts atbalsts. Tādām mazām valstīm kā Latvija tas varētu būt labs ienākumu avots, lai vairotu iedzīvotāju labklājību," skaidro Endziņš.
Kategoriski pret šādu praksi iestājas gan Finanšu ministrija (FM), gan Latvijas Banka (LB). FM norāda, ka šā priekšlikuma īstenošana rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, starp kuriem jāmin gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, gan valsts kredītreitingu samazināšanās, kā arī ilgtspējīgu investīciju samazināšanās. «Nodokļa likmes samazinājums par 85% (no 15% uz 2,25% noteikta veida nerezidentiem - tik zemas likmes nav nevienā ES valstī) ir pretrunā ar iekšējā tirgus politiku. Tāpēc šādas izmaiņas nesaskaņotu EK, jo atbalsts nav saistīts ar ieguldījumu veikšanas politiku. Jānorāda arī, ka tāda apmēra valsts atbalsta intensitāte šobrīd Latvijā nepastāv nevienā nodokļu atvieglojumu segmentā,» stāsta FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 19.novembra, avīzē Diena!