Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.
Minskas restorāna Casa Augustin Lopez īpašnieks, kurš izīrēja telpas no Prezidenta lietu pārvaldes, Vitālijam nodeva 5000 ASV dolāru par "labvēlīgu īres jautājuma atrisināšanu". Izmeklēšana Vitāliju Topozidi turēja aizdomās par to, ka viņš apsolījis atrisināt visas problēmas, izmantojot savus sakarus, prasot 10 000 dolāru.
Ar Lido zīmolu
Lai arī plaši tiek apgalvots, ka Vitālijam Topuzidim nav saistības ar brāļa biznesu – viņš vienkārši esot mēģinājis piesegties ar brāļa vārdu –, tomēr iekšlietu jomas darbinieku uzmanības lokā iekļuvušajos gadījumos vērojamas sakritības: pirmajā abus brāļus sasaista tabakas nozare; kopsaucējs otrajā – Prezidenta lietu pārvalde.
2012. gadā prestižajā Minskas ziemeļrietumu daļā, tieši pretī Lukašenko rezidencei, Tabak-Invest atklāja tirdzniecības un izklaides centru Zamok, kas tobrīd kopplatības ziņā kļuva par lielāko tirdzniecības centru galvaspilsētā. Tabak-Invest mājaslapa tobrīd šo celtni aprakstīja kā modernu četrstāvu ēku "ar baltkrievu piļu etniskajiem elementiem". Ja palūkojamies uzmanīgāk, uzreiz piebilda skeptiķi, no sarkaniem ķieģeļiem veidotās "pils" sienas patiesībā izrādās nokrāsoti butaforiski plastikāta paneļi, kas piestiprināti fasādes noapaļojuma vietās. Dažs labs Zamok nodēvēja par "Kremļa kopiju".
Daudzos dokumentos Zamok figurē ar citu nosaukumu – Minsk-Lido; pasūtītājs – tāda paša nosaukuma kompānija. Savukārt pats zīmols Lido Baltkrievijā pieder nevienam citam kā Prezidenta lietu pārvaldei, kas to no Gunāra Ķirsona uzņēmuma iegādājusies par pusotru miljonu ASV dolāru.
G. Ķirsons, kurš izveidojis ātrās ēdināšanas tīklu Latvijā, 2004. gadā atklāja restorānu Minskā, Jakuba Kolasa laukumā. Interesanti, ka vēl gadu iepriekš Minskas vietējās varas pārstāvji apgalvoja, ka pilsētā tiks uzbūvēti vismaz divi Lido. Anonsētais, taču neuzbūvētais "lielais sabiedriskās ēdināšanas komplekss Mašerova prospektā" ar 1300 vietām arī ir P. Topuzida Zamok. Atliek vien minēt, kā tabakas un lielveikalu magnāts spējis izmantot zīmolu, ko nopirkusi Prezidenta lietu pārvalde. Un, protams, rodas jautājums, kā viņam izdevies iegūt zemes gabalu tik prestižā vietā un vai tas nav kārtējais Aleksandra Lukašenko draudzības žests.
Garā veikalu ķēde
Jāatzīmē, otrs galvenais P. Topuzida profils līdztekus cigaretēm ir mazumtirdzniecība, tas sasaucas ar A. Lukašenko kādreizējā favorīta Jurija Čiža biznesa specializāciju. Ne velti: mazumtirdzniecība ir vienīgā lielā nozare Baltkrievijā, kurā dominē privātais kapitāls, līdz ar to varas elite pievērš papildu uzmanību tam, cik šīs jomas pārstāvji ir lojāli pret A. Lukašenko. Gan J. Čižs, gan P. Topuzidis izdarīja likmes uz supermārketiem: vienam – ķēde Prostor, otram – Korona kā Tabak-Invest struktūrvienība. Pirmā Korona tika atvērta Minskā 2006. gadā, pēc trim gadiem otrā parādījās Brestā; nākamā uzradās rajona centrā Bobruiskā. P. Topuzida tirdzniecības centri savu uzvaras gājienu turpināja arī pēc J. Čiža impērijas sabrukšanas.
Baltkrievijā daudz šķēpu tika lauzts par hipermārketu lomu ekonomikā, līdz A. Lukašenko deva P. Topuzidim uzdevumu – paaugstināt tirdzniecības kvalitāti rajonu centros, agropilsētās, bijušajos kolhozu un sovhozu centros, nelielos ciematos, kurus pieņemts dēvēt par neperspektīviem. Patiesi – mazo vietu iedzīvotāju preču iegādes problēmas lielā mērā izriet no tā, ka nelieli veikaliņi bieži izrādās nerentabli un nevar atļauties piedāvāt plašu sortimentu.
A. Lukašenko piedāvāja izstrādāt biznesa modeli un to aprobēt – uzminiet! – savā dzimtajā Šklovas rajonā, lai pēc tam to mērogotu uz visu Baltkrieviju. P. Topuzidis aģentūrai BelTA uzreiz izklāstīja detaļas: "Projekts paredz liela supermārketa uzbūvēšanu – celtne Šklovā jau aizsākta –, kura kopplatība būs 3 tūkstoši m2 , kā arī apmēram 13 veikalu būvēšanu vai nomaiņu agropilsētiņās."
Kamēr turpinās diskusijas, vai ar tirdzniecību mazapdzīvotās vietās būtu jānodarbojas vienai kompānijai vai arī šajā segmentā jādarbojas daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tikmēr supermārketu jomā vērojama skaidra tendence: mazāki tīkli likvidējas, un viņu vietu ieņem daudz lielāki spēlētāji. To starpā TabakInvest, kam it kā tika uzticēta ekspansija lauku rajonos, taču netrūkst miljonu uz bankrota sliekšņa nonākušu tirdzniecības centru pirkšanai.
Kā liecina kompānijas Colliers Belarus dati, nesen Tabak-Invest par 16,9 miljoniem dolāru iegādājies BPSSberbank ieķīlāto kompleksu Gorka-Dom – darījuma perimetrā iekļauts tirdzniecības centrs ar platību 22 tūkstoši m2 , autostāvvieta un infrastruktūras objekti. Gorka-Dom J. Čiža grupa Traipl uzcēla Akmens kalnā 2014. gadā; tad tas saucās ProStore.
2020. gadā P. Topuzida uzņēmums Tabak-Invest par 4,95 miljoniem dolāru iegādājās uz bankrota sliekšņa nonākušo tirdzniecības un izklaides centru Asstor-Vest Brestā. Tā platība – 16,5 tūkstošu m2 . Vēl pirms gada Korona īpašnieki Minskā nopirka uzreiz divus tirdzniecības centrus. Vispirms tas bija Bonus, ko 2014. gadā uzbūvēja kompānija ar Lietuvas saknēm Capital City Group; darījuma summu nācās noregulēt caur tiesu.
Pēc tam arī tirdzniecības un izklaides centrs E-Siti pārgāja Tabak-Invest īpašumā: P. Topuzidis ar partneriem to izpirka no Evrotorg, kas vēlējās optimizēt savu kredītportfeli, par 50,4 miljoniem eiro. Pēc darījuma noslēgšanas E-Siti nomainīja nosaukumu uz Korona-Siti.
Līdztekus pamatprofilam – mājai paredzētu preču veikaliem – Tabak-Invest tagad īrē ne mazums tirdzniecības laukumu citiem operatoriem. Vēl vairāk – acīmredzama ir tendence nopirkt gatavus tirdzniecības centrus, kas nonākuši problemātiskā situācijā. Šobrīd tīklā Korona apvienoti vairāk nekā 30 dažāda formāta veikalu Minskā un reģionos.
Valsts un oligarhu labā
Līdz 2010. gadu vidum, kad Baltkrievijā vēl tika publicēti oficiāli statistikas dati par tabakas nozari, Tabak-Invest sāncensībā ar valsts uzņēmumu Neman bija iekarojis piektdaļu Baltkrievijas cigarešu tirgus. Saskaņā ar kompānijas Juniter publicēto pārskatu Tabakas tirgus 2015 Baltkrievijas cigarešu ražošanas apjomi no 2008. līdz 2013. gadam caurmērā pieauga par 11%. Vispirms šī produkcija izspieda kontrafaktu un pelēko importu no sava tirgus, pēc tam izlauzās pāri robežām.
Baltkrievijas tabakas tirgū eksistējošajai kvotu piešķiršanas sistēmai raksturīgs, ka tā, pēc dažādu ekspertu vērtējuma, ievērojami pārsniedz iekšējā patēriņa apjomu pie salīdzinoši nelieliem oficiālā eksporta radītājiem. Eksperti lēš, ka Baltkrievijas iekšējais tirgus sastāda 1,6 miljardus cigarešu gadā, bet P. Topuzidim piederošie uzņēmumi vien saražo 16 miljardus cigarešu gadā. Secinājums acīmredzams – plaukst cigarešu kontrabanda, par ko liecina milzīgie pārtverto kravu apjomi kaut vai tepat Latvijā.
Akcīzes slodze uz lētajām cigaretēm, pretrunā ar pasaules praksi, 2–3 reizes zemāka nekā uz pārējo produkciju. Zemā cenu segmenta cigarešu īpatsvars Baltkrievijā ir ap 70%, tas ļauj spriest arī par šīs zemes tabakas sektora eksporta specializāciju.
Interneta izdevums Projekt sniedz šādus datus: "Nelegālo cigarešu īpatsvars Krievijā izaudzis no 0,3% 2012. gadā līdz 7% 2020. gadā. Turklāt nelegālo cigarešu, kas ražotas Baltkrievijā, īpatsvars sastāda vairāk nekā pusi visa nelegālā tirgus – 54%. Baltkrievu cigarešu cena ir viszemākā visā Eirāzijas ekonomiskajā savienībā. Cigarešu paciņas tur caurmērā maksā ap 60 rubļiem (0,75 eiro) pret 120 rubļiem (1,5 eiro) Krievijā."
Baltkrievijas robežu tuvumā pārtvertais cigarešu kontrafakts liecina, ka nelegālā industrijas segmenta darboņi strādā ar izdomu, kuras diapazons pats par sevi liecina – tā apjoms ir milzīgs. Tabakas produkcija no Baltkrievijas aizplūst dzelzceļa vagonos profesionāli iemontētos konteineros, saulespuķu sēklu kastēs, ogļu maisos, ar lidmašīnām, droniem, uz putuplasta "ledus gabaliem" upēs.
Cigarešu kontrafakts no Baltkrievijas – grūti par to šaubīties – saistāms arī ar Tabak-Invest īpašnieka P. Topuzida vārdu. Piemēram, visai kreatīvu "baltās kontrabandas" shēmu gadījumā, kad cigaretes likumīgi tiek pārdotas dažādiem vidutājiem un iekļūst "neuzskaitītā eksporta" kategorijā. "Netālu no metro stacijas Tuljskaja Maskavā atrodas veikals ar parastu nosaukumu Produkti," 2021. gada jūlijā rakstīja Krievijas izdevums Sobesedņik. "Iekšpusē – tipisks asortiments: bakaleja, alkohols, cigaretes. Mans paziņa tur atnāca pēdējo dēļ. "Vai var zilo Camel?" viņš vaicā. Uz letes parādās cigarešu paciņa, taču tā atšķiras no Krievijas smēķētājam ierastās. Pirmām kārtām sānos ir uzraksts "Izgatavots Baltkrievijā", bet uz iepakojuma izvietots brīdinājums par smēķēšanas kaitīgumu, kas uzrakstīts baltkrievu valodā: "Rak ļegkaga" ("Plaušu vēzis"). Baltkrievijā zīmola Camel cigaretes ražo formāli privāts uzņēmums Tabak-Invest. Formāli tāpēc, ka bez varas iestāžu labvēlīgas attieksmes tas diez vai varētu darboties, ar anonimitātes nosacījumiem skaidro avots, kuram šis tirgus labi pazīstams."
A. Lukašenko un Baltkrievijas valsts iestādes neoficiāli īsteno politiku, kas gan slēpj reāli saražoto cigarešu daudzumu, gan sekmē to nelegālu izplatību no Lielbritānijas caur Austrumeiropu līdz Krievijai. Ieguvēji, kuri varas elitei labi zināmi un tuvi – tabakas industrijas spēlētāji un P.Topuzidis – viens no galvenajiem un viennozīmīgi visilgāk ar šo rūpalu saistītais.
Jādomā par saviem bērniem
Īstais indikācijas brīdis, kad gūt precīzu atbildi uz jautājumu: "Ciktāl var iet oligarhi A. Lukašenko aizstāvēšanas interesēs?", protams, bija pēc 2020. gada augustā aizvadītā prezidenta vēlēšanu procesa aizsācies baltkrievu tautas nemieru laiks. Informācija par milzīgām ielu demonstrācijām, opozīcijas līderu aizturēšanām, protestētāju sišanu un nogalināšanu pārpildīja pasaules ziņu lentes. Šajā satraucošajā laikā varas elites politiskajās konfigurācijās negaidīti parādījās Pāvela Topuzida vārds.
Absolūti butaforisks veidojums, kuram nav ne ietekmes, ne arī kaut cik nozīmīgas atpazīstamības, ir Baltkrievijā eksistējošā Republikāniskā darba un taisnības partija (RDTP). Iepriekšējās Pārstāvju palātas vēlēšanās tā spēja gūt 2,9% balsu. Šīs organizācijas uzdevums – radīt iespaidu, ka Baltkrievijā eksistē politiskā konkurence, kā arī izvirzīt provalstiski noskaņotus vēlēšanu komisiju locekļus un novērotājus iecirkņos.
Struktūras priekšrocība ir tajā, ka tā oficiāli piereģistrēta Tieslietu ministrijā, tas nozīmē – partija var uzņemt jaunus biedrus un legāli īstenot politisku darbību. Agrāk RDTP ar to praktiski nenodarbojās, jo ilgstoši tās priekšgalā esošajam lidotājam Vasilijam Zadņeprjanijam nebija šāda varas elites dota uzdevuma, nebija arī īpašas vēlmes.
Tomēr pēc 2020. gada augusta notikumiem V. Zadņeprjanijs, spriežot pēc visa, izpratis, kur dzīvo, sāka – lai arī ļoti neizlēmīgi – izteikties par valstī notiekošo. Piemēram, viņš paziņoja, ka ielās iznākušie cilvēki nav nekādi narkomāni un prostitūtas, bet gan normāli, līdz izmisumam novesti baltkrievi. Tādu mutes palaišanu viņam nepiedeva: aģentūra BelTA pērnajā novembrī ziņoja, ka pēkšņi sasauktajā partijas ārpuskārtas kongresā V. Zadņeprjanijs izslēgts no tās rindām.
Viņš savukārt izplatīja paziņojumu medijiem, kurā noraidīja kongresa lēmuma leģitimitāti. Izdevumam Nasha Njiva V. Zadņeprjanijs paziņoja, ka noticis "reideriskas sagrābšanas" akts: "7. decembrī pie manis pienāk parlamenta deputāts Andrejs Struņevskis [RDTP – red.]. Saka, lūk, esot rīkojums no augšas – Zadņeprjaniju nolemts aizvākt, tāpēc vajag doties prom. Bet partiju, lūk, vadīs Lukašenko pietuvinātais Pāvels Topuzidis. Es saku: "Andrej, tu saproti, ko tu runā?" Bet viņš man: "Ja atteiksimies, būs nepatīkams scenārijs, var ciest bērni."
Pēc 14 gadu partiju vadījušā līdera vārdiem, drīz vien tikusi sasaukta "partijas izpildkomitejas" sapulce, kurā viņš no partijas izslēdzis piecus tās rindu šķēlējus. Pēc kā, saka V. Zadņeprjanijs, viņa līdzgaitnieki sāka saņemt telefoniskus draudus. Tomēr rezultāts zināms – Vasilijs Zadņeprjanijs vairs nav RDTP priekšsēdētājs.
Baltkrievijas lielā biznesa pateicību diapazons režīmam ir teju neierobežots: Pāvela Topuzida gadījumā miljonu pelnīšana jākompensē ne vien ar aizdomīgu vēsturi apveltīta rekreācijas ūdensparka un hokeja arēnu būvniecību, ar veikalu ķēdes izveidošanu A. Lukašenko dzimtajā vietā, bet arī ar lielas aizdomas raisošu vēlētāju balsu skaitīšanu un pat iespējamību iesoļot A. Lukašenko paklausīgo politiķu rindās Baltkrievijas varas elitei viskritiskākajā brīdī – kad simtiem tūkstošu baltkrievu, izejot ielās un atdodot savu dzīvību, protestēja ar saukļiem "Nost diktatoru!".
Tāpat paliek neatbildēts jautājums, kā šādi režīmam pietuvināts oligarhs ir spējis būt pilnīgi neaizskarams Eiropas un ASV sankcijām.