Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pagājušajā nedēļā pauda bažas par Taivānas nākotni, ja Rietumiem neizdosies izpildīt savus solījumus atbalstīt Ukrainas neatkarību.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.
Ķīna ir pastiprinājusi diplomātisko, militāro un ekonomisko spiedienu uz Taivānu, kopš 2016.gadā Taivānā prezidenta amatā stājās Cai Inveņa.
Pēdējā laikā, kad pasaules uzmanība pievērsta Ukrainai, Taivāna nav ziņojusi par neparastiem Ķīnas spēku manevriem.
Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve noraidīja jebkādu līdzību starp Ukrainu un Taivānu.
"Taivāna nav Ukraina. Taivāna vienmēr ir bijusi neatņemama Ķīnas daļa. Tas ir neapstrīdams juridisks un vēsturisks fakts," paziņoja ministrijas pārstāve.
Viņa piebilda, ka Taivānas problēma ir palikusi no pilsoņkara, bet Ķīnas integritāte nekad nav tikusi kompromitēta.
Taivānas prezidentes Cai Inveņa, Nacionālajā drošības padomē apspriežot Ukrainas krīzi, paziņoja, ka visām armijas vienībām un drošības spēkiem jāpastiprina izlūkošana un savlaicīga brīdināšana par militāriem notikumiem ap Taivānas šaurumu.
Taivāna un Ukraina būtiski atšķiras ģeostratēģijas, ģeogrāfijas un starptautisko piegādes ķēžu ziņā, norādīja prezidente, aprakstot sava biroja noorganizēto sanāksmi.
"Taču, saskaroties ar ārvalstu spēkiem, kas vēlas manipulēt ar situāciju Ukrainā un ietekmēt Taivānas sabiedrības morāli, visām valdības vienībām ir jāpastiprina ārvalstu spēku un vietējo kolaboracionistu uzsāktās kognitīvās karadarbības novēršana," paziņoja Cai.
Viņas paziņojumā nav konkrēti minēta Ķīna, bet tā ir Taivānas lielākais militārais drauds.
Viso pilsētām
pari