Rinkēvičs Viļņā pauda pārliecību, ka ES ir jācīnās un jāaizstāv savas vērtības. Viņš arī pauda uzskatu, ka līdz šim vēl nav pietiekami darīts, lai nodrošinātu ES ārējās robežas apsardzību. Cīņa pret organizēto noziedzību - cilvēku kontrabandistiem -, atpakaļnosūtīšanas intensificēšana un ieceļojošo patvēruma meklētāju kontrole ir jāīsteno nekavējoties. Tāpat lielāka uzmanība jāpievērš cēloņu mazināšanai, kas veicina terorismu un migrāciju, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
"Tā vietā, lai pildītu daudzos lēmumus, redzam bieži vien neracionālu Eiropas valstu politiķu retoriku, savstarpējus apvainojumus. Uzskatu, ka līdz šim Baltijas valstis izrādījušas līdzsvarotu un solidāru nostāju, bijušas saprāta balss. Baltijai jākļūst par ES vienotāju gan vārdos, gan darbos. Tāpēc ir patiess prieks, ka Baltijas valstis uztur kopīgu, neatlaidīgu pozīciju NATO ietvaros gan attiecībā uz ilgtermiņa sabiedroto militārās klātbūtnes veicināšanu reģionā, gan NATO Gatavības rīcības plāna ieviešanu, gan mūsu pašu stingro apņemšanos sekot alianses vadlīnijām un veltīt aizsardzības tēriņiem divus procentus no iekšzemes kopprodukta," sacīja ministrs.
Runājot par situāciju Ukrainas austrumos, ministrs pauda nostāju, ka Baltijas valstis ir vienas no aktīvākajām un dedzīgākajām Ukrainas atbalstītājām un turpinās tādas būt, sniedzot visu iespējamo atbalstu. Konflikta noregulējuma risinājums ir tikai viens - Minskas vienošanos pilnīga izpilde. Kamēr tas nav izdarīts, nav pamata spert soļus, kas mazinātu starptautisko spiedienu uz Krieviju, sacīja ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka šī iemesla dēļ Baltijas valstīm ir jāturpina pasaulei konsekventi atgādināt par pretlikumīgo Krimas aneksiju. Cīņa pret teroristiem, Sīrijas konflikta risināšana nedrīkst notikt uz Ukrainas rēķina.
Tāpat Rinkēvičs klātesošos informēja, ka 2016.gadā Latvija pārņems no Lietuvas prezidējošās valsts pienākumus Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē, kurā turpinās aizsāktos projektus un kā prioritāros jautājumus ir izvirzījusi drošības stiprināšanu reģionā, stratēģiskās komunikācijas veicināšanu, transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstību.
Baltijas Padomes sēdes notiek reizi gadā, tajās satiekas Baltijas valstu parlamentārieši un ārlietu ministri. Tādējādi Baltijas Padome kalpo kā vērtīgs Baltijas valstu parlamentu un valdību pārstāvju sadarbības formāts un efektīva diskusiju platforma.